|
Pucina62 dienasgrāmata
Pirmdiena 17-03-2025 12:07 |
|
4 285 |
Ilgaicīgu attiecību pamatsILGSTOŠU ATTIECĪBU NOSLĒPUMS. Kad es vēl biju bērns, mana vecmāmiņa parasti virtuvē gatavoja karaļa cienīgu ēdienu. Kādu dienu viņa aizmirsa par pīrāgu cepeškrāsnī un tas piedega. Diemžēl nebija sastāvdaļu, lai ceptu citu, tāpēc viņa izņēma pīrāgu no cepeškrāsns un ļāva tam atdzist, pati iziedama no virtuves. Ziņkārības dēļ es paliku virtuvē, lai redzētu, ko mans vectēvs teiks par piedegušo pīrāgu. Viņš nogrieza lielu gabalu un uzlika to uz šķīvja. Bet man par pārsteigumu, viņš gardu muti apēda katru pīrāga kumosu un uzsāka sarunu ar mani par manām skolas gaitām. Tad virtuvē ienāca mana vecmāmiņa un viņam atvainojās par piedegušo pīrāgu. Līdz šai dienai es neesmu aizmirsis vectēva atbildi. "Mīļā, šis ir viens no labākajiem pīrāgiem, ko esmu ēdis. " Vēlāk es pajautāju vectēvam, vai tā ir taisnība par to pīrāgu. Viņš atbildēja: "Nāc šurp, manu zēn", un uzlicis roku man uz pleca, teica: “Tavai vecmāmiņai bija gara un grūta diena un pēc 43 kopdzīves gadiem es zinu, ka viņa šobrīd jūtas ļoti nogurusi. Man mazāk rūp piedegušais pīrāgs, un ja es būtu izvēlējies pateikt ko sliktu, tas varētu viņu sāpināt vēl vairāk. Mēs visi pieļaujam kļūdas, bet mums nevajadzētu koncentrēties uz šīm kļūdām, bet drīzāk atbalstīt tos, kurus mēs patiesi mīlam.” ~ Kodijs Brets ~ |
kaminofune: Ieteikums - atzīmi par teksta autoru ielikt blakus teksta nosaukumam :) #1 2025-03-17 12:35
CoCoSan: Nu drausmīgi nu. Un tie kuri nededzina un neēd sadegušos pīrāgus, tie 43 gadus kopā nu nekā?
Cik var plātīties ar svešiem vārdiem. #2 2025-03-17 19:25
Arvardu: Lai līdz kam tādam nokļūtu tie 43 gadi ir kopā jānodzīvo, gan priekos, gan bēdās. #3 2025-03-17 19:34
Pucina62: Mani abi vecāki un vecāki nodzīvoja un es cerēju... #4 2025-03-17 22:30
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|