Atklāti cilvēki.

Man jau patīk tādi atklāti cilvēki, kuri pasaka visu ko domā. No pirmās vēstules nesapratu, kāds man sakars ar boršča zupu. Sen taču neesmu tādu vārījusi, mīļākā man ir biešu zupa, kuru vāru bieži. Gribēju zināt kāds sakars ar to zupu. Pēc brīža nesaņemu atbildi bet gan pretjautājumu. Man tika uzdots jautājums, vai es esot galvu pamērcējusi boršča zupā. Tad nu man nāca apskaidrība, tieku izsmieta par savu matu krāsu. Nu ko, tad jau man arī viņam pretjautājums par blondiem, balinātiem matiem. Ja jau matu krāsas tiek salīdzinātas ar pārtiku, tad varbūt blondie manti ir krāsoti ar piena ķīseli. Protams viņš uz manu jautājumu neatbildēja, bet turpināja par bietēm ar kurām vajadzētu man uzkrāsot sārtus vaigus, tad es būšot skaista un līdzināšoties klaunam. Būšot tik skaista un kavalieru man netrūkšot. Es jau cilvēku saprotu, rīta cēliens, sēž uz poda, vēders neiziet, spiež, grūti, vajag savu sāpi kaut kur izgāzt. Patrāpījos es ar saviem bietēs krāsotajiem matiem, viņam kā bullim mani mati sarkanās lupatas vietā. Uzliku vārīties bietes, izvārīšu un aizsūtīšu cilvēkam tās bietes vārītās, jo no viņām paliek mīkstāka vēdera izeja, nebūs jāmokās. Man jau, kā teicu patīk tādi atklāti cilvēki.