Muļķis un slaists.

Vai esam sliņķi un slaisti, kuri negrib un nav gribējuši strādāt? Cilvēks visu mūžu strādājis, bet gala rezultātā jālūdz līdzcilvēkiem palīdzība, lai iztaisītu operāciju. Tādas nu ir tās laimīgās vecumdienas pēc godīgas strādāšanas. Cilvēkam vajadzēja operēt gūžu, rindas garas, jātaisa par savu naudu. Ar savu naudu protams nepietiek, jāaizņemās nauda, kura pēc tam jāatdod. Iztaisa operāciju kura maksā 4500, bet priekšā vēl atlabšana pēc operācijas. Atlabst, jādodas darbā, lai varētu atdot aizņemto naudu operācijai. Sāk arī otra gūža sāpēt, jādzer sāpju zāles un jāiet darbā. Ārsta spriedums, jāoperē arī otra gūža, bet atkal par savu naudu. Sākas atkal viss no gala, jāaizņemās nauda, pēc tam atkal jāsāk strādāt, lai naudu atdotu, šoreiz vajadzēs vairāk tās naudas, kā pirmajai operācijai. Tas tikai viens piemērs, bet tādu taču noteikti ir ļoti daudz. Gribat teikt, ka pie mums valstī viss ir kārtībā? Tie, kuri te gudri spriedelē, ka paši vainīgi, nemāk, negrib, slaisti un muļķi, es jau gan protu dzīvot. Var katram pienākt tā reize, ka citu acīs vari kļūt par muļķi un slaistu.