Dvēseles!

dabasmiilis: Lai sasniegtu apgaismību, ir daudz jāmācās, jākrāj pieredze, to nevar vienā dzīvē izdarīt, tādēļ ir ntās dzīves! Katram līmenim savi uzdevumi!
Dažos vārdos aprakstot, jaunās un vecās, tas ir kā salīdzināt skolas klases vai cilvēku paaudzes, piemēram, kas kopīgs pirmās un devītās klases skolniekiem? Tikai tas, ka abi ir skolnieki, bet realitātē kopīgā maz, katram no viņiem atšķiras zināšanu bāze un pieredze, līdz ar to arī intereses atšķiras! Pirmklasnieks spēlējas ar lellēm un mašīnām, kaujas ar meitenēm, bet devītās klases skolniekam interesē pavisam citas lietas, un viņš skrien pakaļ meitenēm citu iemeslu dēļ - daba sauc!
Ja iedosi pirmklasniekam 9.klases matemātikas uzdevumus, viņš tos nesapratīs - viņš tikai vēl mācās ciparus un primitīvas darbības, tur saskaitīt, atņemt, viņam nav zināšanu konkrēto, tādēļ viņam nav pielaides 9.klases uzdevumiem! Kad sasniegs devīto klasi, tad arī pienāks laiks risināt 9.klases uzdevumus!
Tas pats ir ar dvēselēm - jaunās un vecās nesaprotas, tām ir divas dažādas pieredzes aiz muguras, bet katrs meklē sev līdzīgo, kurš viņu sapratīs, vai ar kuru būs kopā interesanti, vienos intereses un hobiji! Vecās reti satiksiet piektdienas vakarā bārā ar draugiem dzerot alu, viņām nepatīk tik garlaicīgas pasēdēšanas, kur tukšas sarunas dominē, vispār sabiedriskas vietas viņām atņem enerģiju, dod priekšroku mierīgam dzīves veidam!

Ir ļoti viegli atpazīt jaunās un vecās dvēseles, bieži vien viņas arī vizuāli ļoti atšķiras - vecās neseko modei un neuztraucas, ko par viņu padomās citi[piemēram apģērbs, galvenais lai ērts!], necenšas vizuāli izcelties - pie tam ir diez gan nesabiedriskas - pārsvarā vientuļnieki; to starp uzvedība, intereses. Vecās ir ļoti jutekliskas, jūtīgas, pat viņu pieskārieni atšķiras, viņiem neinteresē āriene, otrā meklē dziļo pasauli, tiešo saikni ar otra dvēseli!

Jaunās vēlas pamēģināt visu, visu jauno, kāras uz materiālo pasauli, nauda, vara, slava, prestižs, ambīcijas, karjeras kāpnes, ārējais vizuālais izskats, jaunākās tehnoloģijas - svaigākie apdeiti, moderna mūzika, filmas, auto, moderni apģērbi, frizūras, hobiji utt...
Jaunās ir ļoti bailīgas, viņas viegli vadīt caur bailēm, viegli ar viņām manipulēt, viegli piemuļķot, padodas masu hipnozei - viss tikai tādēļ, ka viņām nav šāda pieredze vēl bijusi, tādēļ viņām grūti saprast, kas ir labs un kas slikts, nespēj īsti atšķirt, viegli padodas manipulācijām!

-Vecajām šis viss sen ir aiz muguras iepriekšējās dzīvēs pieredzēts, viņas redz cauri manipulētājiem, tieši no vecajām arī baidās "pasaules valdnieki", jo viņas dēļ savām spējām, var pamodināt arī jaunās no hipnozes, no tumsas miega, un tad "valdnieku" vara beidzas, jo nav vergu, kas baro viņu varas piramīdu!
Pakāpeniski jaunās jau mostas un sāk saprast, ka apkārt ir viena vienīga manipulācija, mākslīga pasaule, ar vien vairāk cilvēku sapratīs, ka liela daļa no tiem saucamajiem sazvērniekiem, antivakseriem, folijcepurītēm ir tieši vecās dvēseles! Tas mošanās process ir diez gan apgrū

dabasmiilis: ...Tas mošanās process ir diez gan apgrūtinošs dēļ jauno dvēseļu pieredzes un bērnišķīgajām īpašībām, viena no viņu īpašībām ir - ja otra viedoklis nesaskan ar tavu, tātad, jau bez pierādījumiem viņas uzskata, ka tam otram nav taisnība! Un līdz tādiem aizklauvēties ir ļoti grūti! Tas ir aptuveni tas pats, kas runāt ar cilvēku, kas nevēlas neko dzirdēt - komunikācija nekāda neiznāks, tam jānotiek pakāpeniski, visbiežāk caur savu pieredzi, cilvēks apdedzinās, un tikai tad saprot, ka mammai bija taisnība, ka ar uguni nevajag spēlēties, vai mēli bāzt salā pie stieņa! Bet pirms tam smējās, ko gan tā mamma var zināt, ko viņa tur dzesē muti!

Vecajām neinteresē bagātība, nauda, vara, slava, prestižs, viņi nelaužas pie varas, visas tās ārišķīgās lietas arī viņus neinteresē, viņi maz runā ar cilvēkiem, jo viņi cilvēkus lasa, viņiem nav jājautā - kā tev iet? viņi to jau zina! Vecie vienmēr ir viņi paši, viņi neizliekas, viņi necenšas iefiltrēties sabiedrībā, dod priekšroku vientulībai, daudz domā, daudz mācās, mūžīgie kāpēcīši!
Empāti, ar spēcīgu intuīciju, pasaules izpratni, dvēseliski cilvēki, drosmīgi, bezbailīgi, bet šīs "dāvanas" nāk no iepriekšējās dzīvēs nopelnītā! Bet tās atklājas ar laiku, kad esi gatavs tās pārvaldīt, tādēļ ar gadiem, nevis uzreiz šūpulī!

Bet viss nav tik vienkārši, bieži vien vecās dvēseles var nemaz nezināt, ka ir vecās + nezināt savu uzdevumu, ar kuru šeit ieradušās, tādēļ šad tad viņas ļoti saaugušas ar jauno dvēseļu pasauli un to vērtībām, to pasaules uztveri - var nodzerties, var iet pašnāvībā, slīgt azartspēlēs un citās atkarībās, jo ļoti jūtīgas dvēseles, ir arī tādas, kas tā arī visu dzīvi nodzīvo un īsti nesaprot savu uzdevumu, šeit ierodoties! Katrai dvēselei ir kāds uzdevums, pirms viņas te fiziskajā pasaulē ierodas! Dzirdēts arī variants, ja vecās neatjēdzas un nesāk pildīt savu misiju, tad viņas vienkārši izslēdz no šīs pasaules, tas ir, mirst jauni - pazūd pēkšņi spēku pilnbriedā!

Problēma tajā, ka atmiņa tiek visām dvēselēm izdzēsta, lai vecā personība netraucē jaunajā dzīvē pieredzi krāt, tādēļ viņām dzīves laikā pašām jānonāk pie dzīves uzdevumiem! Iespējams intuitīvi...

Veco bagātība ir zināšanas un zinātkāre - mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties! Raksturīgs tas, ja viņas ko vienu apgūst, tā to pamet un dodas mācīties ko citu, jo viņas dievina pašu apgūšanas procesu - mācīšanās procesu, iznākums nav tik svarīgs - viņi nemācās diplomu dēļ! Vecās nemācās ķeksīša pēc, mācīšanās viņām sagādā baudu, svētlaime, ja izdodas ko jaunu iemācīties!

Jaunajām ir vieglāki uzdevumi, kā piemēram, izklaidēties, iepazīt visas emocijas, sajūtas, izdzīvot visu to spilgtumu, fizisko un materiālo pasauli iepazīt, un visu ar to saistīto, varu, iekāri, koncentrēšanos uz vizuālo un skaisto, taisīt bērnus - viss kā bērnu dārzā - iepazīt pasauli, kurā atrodies, lai varētu augt un eksistēt!
-Vecās šo visu ciklu sen jau iepriekšējās dzīvēs ir izgājušas, tādēļ saprot, ka zināšanas ir viss, nevis materiālas vai raibas mant

dabasmiilis: ...
-Vecās šo visu ciklu sen jau iepriekšējās dzīvēs ir izgājušas, tādēļ saprot, ka zināšanas ir viss, nevis materiālas vai raibas mantiņas!
Jaunajai zelts ir bagātība, bet vecajai tikai parasts akmens, kura vērtība tikt iebūvētam mājas pamatos, lai māja stabili stāvētu!
Zināšanas ar laiku noved pie apgaismības!



-------Es centos pārāk nesarežģīt - palikām pie jaunās un vecās, lai gan tas iedalījums ir daudz sīkāks - tur zīdaiņa dvēsele[pirmā dzīve], bērna dvēseles, jaunās, jeb jauniešu, vecās un nobriedušās utt...

Tad vēl iedalās Zemes un Kosmiskajās, jeb Zvaigžņu dvēselēs, Zemes visas dzīves tikai uz vienas planētas, pārējās ir no citurienes nākušas, citām planētām!

Jauno uz mūsu planētas ir nospiedošais vairākums, tādēļ dzīvojam nestabilā un haotiskā pasaulē - gāzi grīdā un no viena grāvja otrā, tādā jaunības maksimālismā!
Ja pasaulē dominētu vecās dvēseles, tad valdītu stabilitāte, paredzamība, harmonija, dziļa mīlestība! Bet kaut kur jau jaunajām jāmācās, vecās var tikai viņām palīdzēt attīstīties!
Vecajām, te ir grūti jauno uzbūvētajā pasaulē, te jau pašos pamatos, viss ir nepareizi, sākot jau ar likumiem! Jaunās jau neapzinās, ka var arī savādāk dzīvot, reti ieklausās vecajās!

Ceru, kāda saprašana radās! ;)

dabasmiilis: Viss viens:
https://www.vardnica.lv/svesvardu-vardnica/e/energisks