30:3

Es uzvilkos. Sirds sāka straujāk sisties

Bet sieva šodien negribēja pisties

Ne rītausmā, ne pēcpusdienas svelmē

Ne vakarā es netiku tai dzelmē

Ko lūpu ziedlapiņas slēpj no ļaužu skatiem

(Kaut pašas slēpjas tā aiz nenoskūtiem matiem)

Šie skaitļi nepielūdzami kā nāve

Ir vecim trīsreiz dienā cieta stāve

Bet meitiešiem tik dažu labu reizi

Tais dienās trīs, kad viss var noiet greizi

Nu lūk, tu dienas drejdeviņas varīt dračīt

Un tāpēc drošticami varam sacīt

Nau diemžēl dabā līdzsvara un arī nebūs

Līdz brīdim, kamēr katrs vecis dabūs

Sev komplektu no desmit vāverītēm špetnām

Kas regulāri ļausies viņa ķetnām

Viss mēnesis pa dienām trim tad nosegts būs

Un varbūt viņas visas grūtas kļūs.