| FILMAS | APSVEIKUMI |
|
| |||
|
|
Iepazīsties
430 lietotāji on-line
124 jubilāri
Populārākie
Iztaujāšanas centrs
Vakara plāns
Skaties
Foto albumi
Foto vērtēšana
Lasi un piedalies
Pieredzes apmaiņa
Interešu grupas
Dienasgrāmatas
Dzejoļi - dzīvā dzeja
Noderīgi
Sapņu tulks
Filmas, kino
Apsveikumi
Par oHo.lv
Palīdzība
Atsauksmes
Reģistrētiem lietotājiem
Reģistrēties
Aizmirsu paroli!
|
lapsene58 dienasgrāmata
Sanija_: Kas tad nu? Dzīvesprieks pazudis? Ir taču tik daudz dažādas lietas ko darīt!
#1 2025-01-03 15:28 tracer: galvu augshaa lapzen.
taa jr latvijas realitaate..un vecumdienaas to izjjut izteiktaak.. kad man gadaas skerma sajuuta ap dveeseli.es lietoju alkoholu lai kaa tie visi graamatu padomdeveeji neteiktu.tas paliidz saprotu tev tas neder.. ja tev buutu suns piemeeram..buutu citaadi domaju..buutu jaaved staigaat.jaabaro..un buutu draugs tev.tieshaam draugs.sunji nekad neuzmet saimnieku.nekad. tas tieshaam paliidz..ja ir ruupes par kaadu #3 2025-01-03 16:32 tracer: veel var meeginaat kaadu draudzeni.kur netaalu dziivojoshu ieviest kaa saka
vareetu viena pie otras doties ciemos uz teeju kaut stundu paplaapaat.arii buus gaishaakas domas un noteikti kur kaiminjos ir kaads cilveeks.kursh ar juutas kaa buurii. #4 2025-01-03 16:38 lapsene58: Mani iespaido tas drūmais laiks un protams pavērsiens dzīvē, kuram neredzu atrisinājumu. Draudzenes man ir ar ko papļāpāt un kafiju dzert. Man pašai jātiek ar visu galā, kā jau vienmēr, tur palīdzēt citi praktiski nevar. Tad nu reizēm uznāk apātija.
#5 2025-01-03 18:23 egretta: Reizēm palīdz kāda aizraujoša grāmata! Ziema īstais laiks, kad palasīt, kamēr dārzs zem sniega segas! 😊
#6 2025-01-03 18:25
Pārējos 7 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji. Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji. | ||||||||
Svētki beigušies, jūtos atkal, kā ielikta dzīvnieku būrī, kuram četri stūri. Var staigāt no viena stūra uz otru stūri, palūkoties pa logu, kas notiek apkārt. Tā katru dienu. Vakaros nenāk miegs , negribās iet gulēt, jo zini, ka pamostoties no rīta būs atkal tas pats būris un četri stūri. Var jau teikt, visi tā dzīvo, bet es tā negribu, kā visi. Es smoku no vienveidības un bezizejas. Neko jau nevar izmainīt. Kāds atkal teiks, ka vajag tikai gribēt. Piekrītu, tikai jāgrib, bet visam tam ir vajadzīgi spārni, vajadzīgs silts vējš, kurš spārniem palīdzētu lidot. Nekas jau nemainās, kaut iestājies Jaunais gads. Pamosties, debesis drūmi pelēkas. Ko šodien darīt? Laikam jau to pašu ko vakar, aizvakar. Varbūt rīt parādīsies kāds gaišāks debesu stūrītis, un pamazām viss mainīsies. Tās ir tikai cerības, lai sevi mierinātu.