par konteineriem

ieraksts normāls.

viens. tās nav "viņas", tās ir daļa, iespējams pat tikai dažas. bet tev pietiek applaucēt kārtīgi roku tikai vienreiz, lai atcerētos ilgi. sieviešu lielākā kļūda ir skriet kā aptrakušām gigačadiem. un pat tas nav sāls, bet tiem, kam viņas pat neinteresē.

otrs. es lasīju vienu psihologu par to, ka sievietēm ir ļoti grūti atzīt vainu. tas ir kkā sevišķi pazemojoši. un man nav tādas pieredzes, izņemot paša māti. kura štruntus sataisījusi, tomēr to varēja. vienmēr ir atsmēres, kāpēc darīja to un tā nav vainas atzīšana, tā ir atbildības nomešana uz apstākļiem, kuru lomu var tēlot kāds cilvēks, notikumi utt. nekad nav, ka pienāk, uzliek roku uz pleca un klusi pasaka - sorry, ablažalasj kak kurica, pie visa pati vainīga. un piedošana būtu. tās nevar nebūt. bet nav. atsmēres viena otras galā. žēl viņai ir, bet ne līdz galam.

trešais. tas, ka vīrietis mani izvālē... mums te tagad attiecības ir. nekas jums nav! viņš to pateica? vai tu "saprati" no namjokiem, kuru nekad nav bijis? vīrietis ir vienkārša un vienlaicīgi racionāla persona - tev pasaka. saprotamā valodā. izvēle ir, ko tu gribi un negribi dzirdēt. ja tev ar kādu čali ir sesks, kura laikā izlido smadzenes pa skursteni... vēl nenozīmē neko. sievietes iedala:

1. wife material;

2. for fun material;

wife material, tu neesi staigājusi "pa rokām". ir čaļi, kas var būt uzticīgi daudzus, daudzus gadus, pat ja ir bijušas sievietes dzīvē, bet tev ir jabūt "tīrai". viņa acīs tu esi viņa bērnu māte. kaut kas sakrāls. nevis ar ko iešmigo un izvālē.

for fun material. lai nevajadzīgi neaizvainotu, jo kam vēl vairāk traumu un štruntu, bet nekolekcionē gultas. vīrietis, kam gar tevi ir vienalga, iedrošinās tevi uz visu ko, lai dabūtu. bet vēlāk neatmazgaties.