112

Kaut kā tā sagadījies, ka pēdējo 5 gadu laikā pa laikam ir sanācis zvanīt uz 112. Zinu, ka katram no avārijas dienestiem ir savs numurs, bet kurš tur kuram... joprojām jāpiedomā.

Varbūt es, kā jau nedaudz citur minēju, esmu tas retais izņēmums, bet mana saskarsme ar šiem dienestiem bija izteikti pozitīva.

Vispirms "ātrie". Pavisam nesen izlēmu, ka bez tiem neiztiksim, kad mammai gadījās kritisks moments veselības sakarā. Gaidījām gan minūtes 15, bet atbraukušie mediķi izdarīja visu godprātīgi, no sirds. Un kaut izlēma, ka slimnīca nebūs vajadzīga, nekādus papildu rēķinus nesaņēmām. Visu cieņu "ātro" mediķiem un šoferītim.

Ugunsdzēsējus izsaucām, kad kāds garāmbraucējs bija pamanījis, ka netālu no manas mājas bija sācis dūmot koks. Koks bija vecumveca kļava ar jau tukšu vidu, un tajā tolaik bija nomaskēts Geocaching slēpnis. Diena gāja uz vakarpusi, acīmredzot saules stari nocentrējās kādā no ierīces stikliem, un koks sāka degt. Ugunsdzēsēji bija klāt mazāk nekā 10 min laikā .

Pēc tam dzirdēju komentāru no pazīstama pažarnieka, kurš tobrīd bija iecirknī. Pirmā doma bijusi, ka Dana sagājusi sviestā, jo kā var būt, ka aizdegas koks...

Burtiski pēc mēneša vai diviem, aizdegās kaimiņu mašīna. Visi dūmi nāca uz mūsu pusi, varējām jau atjēgties ātrāk. Bet tā kā bija jau tā pierasts pie dīvainiem tuvāku vai tālāku kaimiņu paradumiem, grillēšanu pārvērst pat maziem dārza "svētkiem" ar visādu mēslu dedzināšanu, logus fiksi aizvērām un nelikāmies ne zinis par iemesliem, no kurienes tad šoreiz panesās... Degošo autiņu pamanīja garāmgājēja, kura velti izdauzījusies pie kaimiņu durvīm, sāka klapēties pie mūsējām.

Neiegrimšu visos sīkumos par to, kas sākās pēc atskārsmes, par to, ko nozīmē degošs autiņš citu auto un malkas šķūņu tuvumā. Krč, pažarnieki, malači atkal bija klāt ļoti ātri, tad atbrauca policija un ātrie. Pēc brīža atbrauca vēl vieni pažarnieki un vēl viena policijas mašīna. Mēs jau bijām paspējuši ieskrieties ar ūdens spaiņiem, bet ugunsdzēsēji iesākto pabeidza, iztukšojot uz nabaga autiņu abas cisternas...

Par cik pie kaimiņiem var nonākt tikai par manu piebraucamo ceļu, tad otrā rītā sāku domāt, kurš tad tomēr īstākais cietējs - kaimiņi, kuri tika vaļā no vecā autiņa vai es, kam izdangāts ne vien mans piebraucamais ceļš, bet arī daļēji dārzs.

Lieki piebilst, ka policija izprašņāja mūs kā negadījuma lieciniekus vēl 2 dienas pēc negadījuma.

Nu labi, štrunts ar to.

Uz ceļu policiju gan man bišķi zobs, apstādināja mūs ar bērnu pēdējā dienā pirms viņa auto eksāmena un izrakstīja sodu par to, ka mašīna nav attiecīgi nomarķēta kā mācību auto. Visu gadu visiem bija vienalga, bet 15 stundas pirms mans bērns kļuva par pilntiesīgu šoferi, es dabūju sodu. OK, bija jau taisnīgi.