Pārdomas par savu otru pusi un normām

Sakiet, cik naivi ir domāt ka vispār iespējams atrast savu cilvēku, ar ko var kopā būt un justies laimīgs ikdienā, ka Tev ir Tavs otrs, kas Tevi izjūt bez vārdiem? Vai tas ir iespējams?
Esmu te salīdzinoši nesen, bet rodas iespaids, ka te ir liela daļa cilvēku, kas vienkārši sadzīvo kopā, pieradums, ieradums, izdevīgums....Bet acīmredzot kaut kā tomēr pietrūkst, ja jau te atrodas....par tiem, kas vieni un savu izvēli izdarijuši, un ir meklējumos...viss skaidrs. Malači. Veiksmi atrast meklējamo :)
Un tad rodas jautājums...vai tā musdienās (varbūt arī iepriekš) ir skatījusies kā norma...ka mājās viss labi izskatās, bet tomēr....ir vēl otra dzīve, kur dabū kādu daļiņu no nez kā , kas trūkst. Tas šķiet tā liekulīgi...vai vispār kaut kas ir īsts tad? Tas no sērijas kādu piemēru bērni redz, ja redz....

Aizdomājos tomēr kāpēc nevar gan būt tik labi, ka neviens cits nav jāmeklē. Jā, attiecības uzturēt arī ir darbs, kurām jāvelta uzmanība. Attiecības nav nekas tik pašsaprotams kā elpošana.
Vai nebūtu pelnijuši?

Griba pajautāt te esošajiem...varbūt kādu brīdi Jūsu dzīvē tomēr ir bijušas tādas attiecības, kuras abpusēji devušas viens otram visu ko vajag. Kas ir tas kāpēc viņas beigušās? Katrs mainījās uz savu pusi? Vair nebija nekā kopīga? Bijāt par jaunu, lai mācētu novērtēt un noturēt to, kas dārgs? Kas cits?

Jautājums dāmām pēc 50, 60

citi ieraksti Domiigaa d-grāmatā (~6)

Komentāri

jozolsen: Nav māksla izšķirties, māksla ir kopā nodzīvot. Katram dzīves periodam sava formula un definīcija. Nāc tik bariņā- apritē ,daudzi būs priecīgi.
Tantes samācīs, kā var būt ´pašpietiekamai´ un bērni pie kājas, jo par tiem neraksta un nerunā. Veči pamācīs, kā vajag un kā nevajag dot, lai gūtu un saņemtu.. Ak jā..vēl ausis turi gatavībā makaroniem..
Spečoks.

2024-12-09 19:10

jozolsen: p.s. Šodienas ´norma´ ir šķirties..Puse laulību , vai pat nerģistrēties..Bērni, pie kājas, kādā uzvārdā dzīvos..

2024-12-09 19:38

amarille: Feinākie džeki nebija latvieši, bet mājās runāt latviski patīk. Derēs? 🙂

2024-12-09 19:42

DanaL: Laikam pirmo reizi piekritīšu jozolsen - "Nav māksla izšķirties, māksla ir kopā nodzīvot."
Droši katram kaut kas cits, bet kopīgs visiem - nav bijis pacietibas saprast, piedot, pielāgoties otram sprāta robežās.

2024-12-09 19:57

Freddy Krueger: Vai tik nebūs tā pat, kā ar t.s. korporatīvo uzņēmumu klientiem (biznesa valodā izsakoties): ir vieglāk atrast, pārpirkt, whatever, nekā "turēt" esošos... Es šito ik katrus 2x gadus, pārslēdzot līgumu par neta pieslēgumu, esmu spiests bāzt acīs telekomam, ar visu, ka man tur, kaut kur, no seniem laikiem pa kādam ķeksītim stāv... Jaunajiem klientiem piedāvājums - uhh! Kapeikas, esošajiem - hrenuški... Tikai tad, kad piedraudi uz dienu kļūt par cita prividera klientu, un nakt atpakaļ, sāk runāt normāli... Puka reiz dzirdēja, kā es ar viņiem ņemos, un smējās, ka viņš ar mani pat nemēģinātu tirgoties...

2024-12-09 20:01

Luusila: Tava kļūda ir pieņēmums, ka visi te reģistrējušies personāži ir meklējumos. C:"kāpēc nevar gan būt tik labi, ka neviens cits nav jāmeklē".
Kas, velns ar ārā, jums par bruņucepurēm uz smadzenēm uzmauktas, ka nekā un nekad nespējat pieņemt, ka NEBŪT NE VISI ŠEIT MEKLĒJAS.

2024-12-09 21:21

Sanija_: Domas par bijušo laulību ir dažādas, dažreiz šķiet, ka nepratām noturēt attiecības, izrunāties. Taču citrreiz atkal nosliecos par to, ka viņš bija cilvēks, kurš neprata izvērtēt, vai viņa kļūda arī kaut kur bija. Psiholoģijā ir termins REFLEKSIJA. Refleksija ir savas rīcības/uzvedības analīze, pašanalīze, spēja ieraudzīt un atzīt savas kļūdas, spēja izanalizēt, kas tieši noved viņu pie konkrētām sajūtām, emocijām, kas mudina uz konkrētu uzvedību, kas ieslēdz konkrētus stāvokļus...
Katrā gadījumā, šķirot laulību, rīkojos tā, kā jutos un uzskatīju par pareizu. Bet, es nekad nemeklēju trūkstošo ārpus mājas un arī pie šī brīža apziņas, nemeklētu.

2024-12-09 21:25

Pārējos 23 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.