Katram savs.

Neatkārtošu visus tos izteicienus, kurus jālasa par sievietēm gados, izteicieni ne tie sirdij tīkamākie. Tādi izteicieni liecina tikai par cilvēka paša dzīvi un mazvērtības kompleksiem. Lai kaut kā izceltos, tad jānoliek kāds cits, no tā gūstot gandarījumu un varenību. Ja runāšu par sirdi un dvēseli, par sajūtām, tad būšu v.... ....... ...... . Sieviete taču nav tikai gultas aksesuārs vai virtuves kombains. Tā pat arī vīriešiem ir dvēsele, tā ir milzīga un dziļa. Viņš to neatver visiem un ne visi tajā tiek ielaisti. Visām pārējām, kuras neredz viņa dvēseli, ir cits orgāns. Vīrieša vērtību nenosaka tas orgāns, bet gan viņa uzvedība pret sievieti. Tie ir vīrieša apskāvieni, rokas aplikšana ap vidukli, mīloši glāsti. Apskāvieni dziedē dvēseli, apskāvieni padara sievieti par laimīgāko pasaulē. Zinu no pieredzes, sirdī paliek tas, kurš pieskarās dvēselei ar ko tādu, kam neviens cits nav pieskāries. Ja tas vēl notiek abpusēji, tad tā ir laime. Esmu sajutusi to brīnišķo brīdi, ka cilvēks atver savas visdziļāk noslēptās jūtas. To nevar izstāstīt, to brīdi vajadzētu katram izjust. Būs kas mani sapratīs, būs arī kā parasti kas pasmiesies. Katram savs!