atšķirības

pirmkārt - labrīt. cilvēks un viņa dzīvnieks ir pamodušies. būs vēl viena laba diena.

otrkārt. atšķirības.

man bija viena paziņa. viņa bija kā traka pēc vīrieša. es to zinu. pēc noteikta un konkrēta. ne manis, ja poņa nepielec. un pārdzīvo, ko viņš nereaģē. es viņai saku, tu viņam esi vismaz kko pateiktsi. neesmu! un tu nedrīksti, zvēri, zvēri man tu klusēsi. labi, labi. bet tas pacans nezina, nesaprot, kas notiek. atbild, kā viņš var nesaprast.

treškārt.

es tajā brīdī mūziku spēlēju un viena čiksa apkārt ganījās. nu, ok. kas man gar to? kādu reizi dzeram, lielāka kompānija. viena sieviete piesēžas, labi paziņas esam. kādā brīdī prasa: "nu i kokda lastočku osvoiš?" es: "ko?" viņa: "vot, baba po tjebe sohņit, kogda osvoiš?" es joprojām: "ko"

viņa: "ona vokrug tjebja hodit i sohņet, ti što ņizametil? tupeņ ti! baba po thebe sohņit a ti čto tur tarčiš? vi mužiki kak peņi(celmi)"

viņa stundas laikā saprata, kas notiek, vnk paskatoties apkart un pazondējot. es nesapratu pusi gada laikā.

ceturtkārt.

atšķirības starp mums ir kapitālākās. un ja daži sirmi cilvēki sāk runāt par lietām - klausies un sev saku, klausies. liekas visi visu saprot. pārsteiguma atklāsme - nē, nesaprot! komunikācijas problēma.

piektkārt. liela tauta kaimiņos nav nekādi orki, ne ļauni. nevienam neprasa tie kas ir pie varas - davai, iesi mirt? kad viņam ir divdesmit gadu.

viņi sanaido vienkaršus cilvēkus. citi nav monstri, kurus vajag likvidēt. tev nav nekādas daļas ne vietas viņu plānos.

aizpīpēt no tukšuma

pamēģini dzirdēt, ko tev saka(saku arī sev).