Ainiņa no ģimenes dzīves. Sievietes skatījums

Tikai nedaudz paturpinot Sanijas uzsākto tēmu (tur pateikts jau pietiekoši daudz un visnotaļ precīzi).

1. Pirmdiena - piektdiena.

Ceļš uz darbu (vilciens no Pierīgas + autobuss) pusotra stunda. Pa ceļam uz darbu bērns tiek vests uz bērnudārzu, un precīzi 7:00, līdz ar tā atvēršanu, tiek nodots audzinātāju aprūpē. Vakarā bērnu izņemt no dārziņa nesanāk, nepaspēju, jo bērni jāizņem līdz 18:00. Tāpēc šis pasākums jāuzņemas vīram. Viņš arī ne vienmēr paspēj, un pie viena aizmirst pabrīdināt savus vecākus, par ko attiecīgi saņemu pārmetuma pilnu zvanu no vīramātes. Jā, tieši es, neviens cits, esmu vainīga, ka atrodos 30 km attālumā. Bet "paldies" vismaz par to, ka bērņuks mājās.

Ap septiņiem esmu mājās. Vīrs jau priekšā, atpūšas pie avīzes, datora vai TV, gaida vakariņas. Nometu somu, sāklu rosīties - vakariņas, mājas solis, vakara pasaciņa bērnam. Vīrs uz to brīdi labi paēdis, atpūties, gatavs seksam. Pati jau gandrīz bez spēka, par iedvesmu nerunājot, iekrītu gultā, sekss bez lielā Ō ar vienu domu "fiksāk, - nav ne spēka, ne iedvesmas", bet saprotu, ka vīrietis tomēr jāuzmundrinā ar tiem " ō, jē, f...k mī " utmldz. Tā taču darot visas foršās sievietes kino.

2. Sestdiena. Mazgāšana, gludināšana, vārīšana... Nu, labi, arī daža laba izklaide. Vīrs arī brīnumainā kārtā parosās tīri ņipri, tāpēc vakarā mums ir pilnīga sasakaņa - aizmiegam bez seksa.

3. Svētdienas pārsvarā bērnam un vīram. Rīta vai vakara sekss... tīri tā neko...

P.S. OK, tā sestdiena svētdiena nav tik vienmuļa kā aprakstīju. Tur visādas +/-nianses. bet darbddienas gandrīz precīzi. Kritu nost no kājām. Jā, vīrietis arī nogurst, bet sapratne, ka sievai otrā maiņa mājās mazliet jāatslogo un kaut nedaudz jātbalsta... nudien, tas nav daudz...

P.P.S. Finansiālais ieguldījums no abām pusēm 50:50, tāpēc šajā gadījumā nestāstiet, lūdzu par to, ka sievietei aiz pateicības par to, ka tiek uzturēta, jābūt laimīgai.

Kungi, gaidu jūsu skatījumu.