Dzīve, dzīvīte.

Dzīve , dzīvīte, tu, mana!

Tad ir kalni, tad ir lejas,

Tad ir puteņi un lieti,

Un pa starpu saule smejas.

Ko tu vecam padarīsi!

Prāts sen jau miris.

Visur neprāts pa kājām pinas.

Gribās vēl arvien jaunai būt,

Izjust to, ko dzīve liedza.

Uzspļaut tikumiem un rāmjiem liktiem.

Neklausīties to, kas nepatiktu citiem.

Dzīve, dzīvīte, tu esi mana,

Un gar to nav citiem daļa.

Skaists ir laiks, ko dzīvot vari,

Tverot mirkli, ko dzīve dod.

Mīlēt un mīlētai būt.

Dzīve, dzīvīte, tu esi tikai mana!

No dzejoļu grāmatiņas `` Dvēsele rudeņo``.