Puzle.

Es jau kā izžuvusi rozīne maisos pa svētku kliņģeri, bet nevaru taču sevi noturēt atkal rāmjos. Notiek te meiteņu futola mači. Vispār labi mači, esmu daudz uzinājusi un sapratusi, nākusi man apskaidrība. Tagad sāk runāt par pirtīm un brīnumainām meitenēm, kuras bez motora un spārniem prot vīriešus pacelt debesīs. Atceros, ko man pirms gadiem stāstīja viens, kurš aiz laimes bija lidojis. Esot bijusi tāda lietpratēja, kura ar muti pratusi uzvilkt mēteli viņa mazajam draudziņam. Tagad tikai man kā žirafei pieleca stāstītais. Nesapratu, kāpēc man viena šad tad atgādina, ka es esot lēta mau..... Sanāk , ka viņa ir bijusi no tām dārgajām. Es muļķe jau gribēju pamest oho, bet tagad gan to vairs nedarīšu. Gan jau tā mača laikā man naivulei daudz kas atklāsies, un tiks tā puzle salikta pa gabaliņiem vien.