"Balta nāca tautu meita,

Kā ar sniegu apsnigusi...

Kņopiene: "Tad tomēr tas vīrs aizgāja un vietā neatradi, ja prasi padomus šeit par remontiem."

(c. 07-01-2022)

Kņopiene, Tev uz sitiena ienāca prātā personiski aizskaroša piezīme, ko Tu publiski veltīji sievietei, kurai uz to brīdi bija svarīgs Tavs padoms par labāko flīžu izvēli vannas istabas remontam, ...ne Tevis pieņemtais secinājums, ka aizgājušā vīra vietā viņa nav atradusi citu vīru?

Wott tjebe i razīt; Kņopiene - Ohujiņa tīrbaltpūkainais gulbītis ierunājās!

Miera dūjiņa Tu svētā, kura savu mutīti tikai skaidravotā vien mazgājot un, ...kura neesot tāda kā citi:

vienmēr tikai "ķēzīties varošie"(c.), "negausīgie, rijīgie putni"(c.), "ļaunie kūts lopi"(c.), "žultainie un naidpilnie zvēri"(c.) - "visus personiski izsmejošie"(c.), "visu noniecinošie, melno palagu banda"(c.) un "visus pazemojošie nelieši"(c.), ... utt.!

Kņopien, a Kņopien, ...tas baļķis Tavu aci negrauž? Tā resnums neaizēno Tava dzejdares talanta daili? Un vai šī baļķa smagums Tev nav par traucēkli tam, lai Tu nevainīgi naivi mirkšķinādama plakstus, līdzcietīgi atbalstītu *netaisnīgi apbižotās dvēseles*- tobiš` Ohujiņā mītošos troļļus, kuriem Tu līdzcietībā gaudo līdzi? Kņopien, kā Tu jūties ar to baļķi acī, tajos "dvēseles atvērtākajos brīžos"(c.), kad Tu "žultaino rējēju aprieta"(c.), nesaprasta, apbižota un nenovērtēta, savā DG raksti par cilvēcīgi savstarpējo iejūtību, labvēlību, žēlastību, sirsnību, draudzīgo sapratni un cēlo mīlestību?

Nav ar sniegu apsnigusi,

Nāk ar savu..."

/iz latv.t.folkloras/

Kņopien, vai Tu šito atceries? Ar ko tad tā tautu meita nāk, ...kā tad riktīgi ir ar to viņas baltumu?