Lēnām pierodi pie kamerām, nav jau suņi - vismaz nerej

Oktobris kā jau oktobris, lēna vēja pūsma, iemet dzirksti koku lapās,

Izdaiļo un projām steidz!

Vēl Septembris koku galotnēs, putnu čalās steidzīgās, steidz un steidz, nesteidzot vēl kokiem kļūt kailiem.

Lapkritis, viens solis - izbrīvēt laiku, pārdomu brīdim, iekurt naksnīgā padebesī vēl gaili; lēni baudot liepziedu tēj.., ar svaigi spiestu medu...

Tik naksnīgā debess jumā ne-vien pieskāriens, bet bauda, baudot ābola strūdeli gardo.., domas ne vien mijas, bet aizskrien savus ceļus..

Mijoties noskaņās, vien atliek minēt, ko atnesīs mirklis, viens pieskāriens, un tālāk steigs; kas zin kur labsajūta - uguns mēles dzirkstīs steigs.. .

Steidz vai maini, vien nošu oktāvā pazūd laiks, kā straume avota akmeņainās dzīlēs,

Raug, nav ne maz tās dzīles tik ļaunas, ja mēness gaismā raug`, ir silta tēja un medus rausis gards! ;)

Autors:IJ