Laime

Man bija laimīga bērnība. Teiksiet, kā tas iespējams ļaunas ideoloģijas un diktatūras apspiestā valstī? Bērns taču nezina šādas lietas. Ja viņam apkārt ir sirsnīgi, gādīgi un mīloši cilvēki, atmiņas par šo laiku ir laimīgas. Man bija laimīga jaunība. Atkal, joprojām diktatūras valsts, smadzeņu skalošanas ideoloģija, vēlāk varas sabrukums, absolūta anarhija, bet vienmēr bija darbs ar regulāru samaksu, izpalīdzīgi radi un kaimiņi, draudzīgi kolēģi, ļoti interesants laiks... Man bija laimīgi brieduma gadi, mīlošs cilvēks blakus, daļu pasaules apskatīju, daudzus sapņus piepildīju... Tagad man ir laimīgi saulrieta gadi. Nu kāpēc man rakties politikas netīrajā bedrē? Kāpēc man uzlūkot visas sabiedrības negācijas un vārīties par tām? Dzīve vienmēr piedāvā daudzas mazas Laimītes, tikai jāprot tās likt kopā!