Mērkaķis.

Vīrs, no darba mājās atnācis, pamana, ka kaķis kārtējo reizi ir piečurājis viņa čības. Vīrs dusmīgs, paķer kaķi, iebāž to maisā un aiznes kaķi uz mežu. Pēc 15min. kaķis atnāk mājās.

Vīrs dusmīgi kliekdams: "Mērkaķis gatavais! ", iebāž atkal kaķi maisā un aiznes to uz meža dziļāko biezokni. Pēc nepilnas stundas kaķis atnāk mājās.

Vīrs no dusmām vai zils palikdams, bāž kaķi maisā, ceļ maisu plecā un caur meža brikšņiem līkumu līkumus mētādams, aiznes kaķi tālu prom no mājām - otrpuss mežam. Apmierināts par savu atjautību, vīrs atraisa maisam galu un atstāj kaķi purvā. Pacilātā noskaņā smiedams: "Tu manās čībās nečurāsi, ...he he he! ", vīrs ar tukšo maisu azotē un no kaķa slēpdamies meža biezoknī, mudīgi dodas uz māju pusi.

Sieva ķēķī pie plīts rosīdamās, sāk satraukties: "Novakars jau krēslo uz nakti, bet vīrs nav mājās! ", ...līdz telefona zvanam:

- Vīrs: " Vai kaķis ir mājās? "

- Sieva: " Jā, ...pirms 10min. atnāca, ...dikti izsalcis! "

- Vīrs: " Pasaki tam mērkaķim, lai viņš tūliņ skrien uz mežu, ...es esmu apmaldījies ! "

/iz jokaino nostāstu vāceles/