Par atgriešanos mītnes zemē

Te būs apsolītais stāsts. Atgriešanās no ceļojuma vienmēr beidzas ar nopūtu - beidzot esmu galā! Lidojums gan nav ilgs, vēl īsāks nekā vilciens no Rīgas uz Valku, tomēr daudz vairāk nogurdinošs ar visām piedevām pirms un pēc. Tomēr atslēdz durvis un atviegloti nopūties - viss ir kārtībā. Iepriekšējā dienā esot bijusi vētra un ūdens plūdi, palaimējās to nepiedzīvot. Uz galda šķīvis ar vīnogām, laipnā kaimiņiene parūpējusies, viņa arī pieskatīja māju manā prombūtnē. Var ieliet glāzi vēsa džina ar dzirkstošu toniku, sākt domāt par vakariņām. Saldētava ir ļoti laba draudzene vientuļam cilvēkam - laicīgi pagatavo maltīti un sasaldē! Atliek atkausēt mērci, izvārīt spageti. Mīksto sieru ieliku stikla burkā ar garšaugu zariņiem, pārlēju ar olīveļļu. Kad slāpes un izsalkums remdēts, atceries vasaru ... prātā nāk senā dziesma ... daudz tu man solīji, maz tomēr devi ... vai nav vienalga ... raidaidaidā - tas par oHo vīriešiem ... tukšrunātāji esat!