...reiz bija...

... Nu tā viš i! Viss nāk un iet. Reiz bija glance - spīdīga, melna. Šiverēja turpu šurpu tuvāk un tālāk. Gan ūdens tika, gan asfalta putekļi, ko nācās noraust, arī sniegu redzējušas. Bet...ar laiku tur kāda grumba iemājojusi; dies vien zin, kur un kā radusies švīka, kādi noberzumi...Jā, nu iets tika daudz-tiesa. Cilvēkiem taču arī rūpju grumbas uzrodas un no novecošanās nekur nesprukt.

Kādu pavasari, kad sākas zāles pļaušanas laiks un vajadzēja ko vieglu apaut. Domāts - darīts! Kā jau praktiskais latvietis - ar dūci mazliet asuma darbi un vasaras spicie krokši ir lietošanā! Kas vairs atceras, kad tas bija, bet pārspēj tos plastmasas sūdubradājamos! Tādus lietojis neesmu, bet vizuāls nospriedums.

Nu tagad gan jāsaka ardievas - kalpojušas godam gar mājpakšiem cilpojot.

P.S ...tikai nedomājiet, ka nav ēriku, lai nopirktu apavus khe, khe!

Žēl, ka bildiņu nevar piekarināt