Rudens.

Skaitu gadalaikus,

Katrs no tiem man uzsmaida,

Bet pēc brīža projām laižas.

Aptrūcies man skaisto vārdu,

Manu sirdi nemiers ārda.

Vasara uz rudens pusi dodas,

Sabērusi mežā sārtas ogas.

Stafeti rudenim jau tā dod,

Nevar zināt kas tagad būs.

Pīlādži ar ogām košajām,

Sagaidīs dzērvju dziesmu,

Miglas rītos dzestrajos.

Ozolzīles krītot taisīs traci,

Nosēs visu apkārtējo placi.

Kastaņi zemē tad kritīs,

Māju savu uz pusēm dalīs.

Salnu rītos, klusi čabot,

Koki zemei savu rotu atdos.

Kaut kas manai sirdij nedod mieru,

Negribu es vēl to auksto ziemu.