Trakuma lēkme.

Ilgi domāju rakstīt vai izlikties par beigtu zivi, bet tad visu pārdomāju un nospriedu, ka jāraksta. Varat jau te teikt, ka atkal jādala tas vienīgais vīrietis uz pasaules. Ziniet, nācies ir satikt, ikdienā redzēt, ir vairāki man labie gariņi un ugunsgrēka dzēsēji grūtā brīdī - tātad uz pasaules ir arī citi vīrieši. Vīrieši, kurus sveicu dzimšanas dienā, vārda dienā un citos svētkos. Nevaru es viņu dzimšanas dienu un vārda dienu datumus samainīt kalendārā, lai tikai vienai sievietei ar nestabilu nervu sistēmu neizsauktu trakuma lēkmi. Pēc vakar uzrakstītā apsveikuma dzejoļa nācās vērot un lasīt nestabilo rīcību. Protams viņa balta un pūkaina, cenšas ar savas viltības un izdomas palīdzību mani noķēzīt. Protams to taču viņa nedara nekad pati, bet gan izmanto citu telefonus, viltus profilus, izmanto sava mīļotā vīrieša profilus, jo zina visas paroles. Iedomājieties cik tas efektīgi, ja no mīļotā profila vai telefona pa kluso viņam nezinot var mani izlamāt. Sākumā es tādu nelietību nevarēju pat iedomāties, bet tagad es taču redzu un saprotu viņas uzvedību. Tā vakar Draugos, tiku izlamāta par kuci un Raunas veco mauku, bet tā taču nebija viņa, bet gan viņas zelta gabaliņš. Cik jābūt slimai, lai tā uzvestos pēc dzejoļa, kurš bija veltīts cilvēkam, kuram būs dzimšanas diena.