Gurķu burkas

Bāžot roku kārtējā trīslitru burkā, atcerējos bērnības notikumus.

Gurķu matinēšanas un zaptes vārīšanas laikā vienmēr māte burkas mazgāt sūtija mani, jo redz, mana roka brīvi lien burkā. Paaugos, un atkal tas pats. Roka brīvi lien burkā.

Līdz kādu dienu, jautāju, kapēc tikai mana roka ir tik tieva, lai sezonāli mazgātu burkas.

Vienai meitai ģimenē jābūt ar tādām rokām, lai ir kas izmazgā burkas - bija atbilde.

Kā es pie izstieptām plaukstu locītavām tiku?

Nesu 3x smagākus spaiņus un grozus par sevi.

Tā arī locītavas izstiepās.

Sen jau tehnoloģijas ļauj nebāzt roku burkā, lai to izmazgātu, bet ieradums dara savu.