"...jāsāk viss no jauna." (c.)

• Veiksmes stāsts vai ceļojumu piezīmes?:

"Pēc deviņpadsmit gadu prombūtnes no Īrijas atgriezās mājās mana māsa ar vīru." (c.)

"Katru gadu bija arvien grūtāk pēc atvaļinājuma Latvijā, atgriezties atkal Īrijā." (c.)

Ja cilvēki, kuri pēc 19 gadu (vidēji 3daļa no mūža pilnbrieda aktīvās dzīves) pavadītās prombūtnes svešā zemē, atgriežas uz dzīvošanu savā dzimtajā zemē, jo ir pārliecināti par to, ka Latvijā ir viņu mājas , ...tad viņi ir izdarījuši pareizo izvēli. Šajā gadījumā (pēc Kņopienes vēstītā), man rodas tikai viens jautājums:

kāda iemesla pēc, cilvēki izvēlējās ik reizi pēc atvaļinājuma atgriezties svešatnē- ne viņu mājās , lai tur ilgus gadus dzīvotu psiholoģiskā diskonfortā paši ar sevi? Veiksmes stāsts vai kārtēji žēlabainā Kņopienes versija par savu tuvinieku iepriekš psiholoģiski mokpilno dzīvi svešumā?

• Mocību turpinājums?

" Būs jāpierod pie Latvijas dzīves ritma, jāsāk viss no jauna." (c.)

Nevienam jau sen nav nekāds noslēpums, ka dzīves līmenis dažādās Pasaules valstīs, to skaitā arī ES, ir ļoti atšķirīgs un ik katrs cilvēks ir pats savas dzīves izvēles priekšā:

" Vienam patīk māte, otram - meita, bet trešam - kleita! " (latv.t.paruna)

Kņopien, kādu grūtību priekšā, dzīvošanai Latvijā, Taviem tuviniekiem būs jāstājas? Cik es saprotu, no Tevis vēstītā, viņi savu izvēli jau ir izdarījuši - viņi ir atgriezušies, kas liecina tikai par to, ka viņi ir pietiekoši nodrošināti un saprot kā viņiem tālāk būs dzīvot arī bez Tavām žēlabām. Ne tā? Kas viņiem būs " jāsāk viss no jauna" (c.) ? Taviem tuviniekiem nav kur dzīvot, viņiem ir jāceļ māja vai jāpērk dzīvoklis? Un, ja tas arī ir tā, ...tad viņi ir tik bezatbildīgi, ka netiks ar to galā vai to uzkraus uz Taviem pleciem? Viņi ir sataisījušies ievākties uz dzīvi Tavā dzīvoklī...vai lūdz Tevi viņus izmetināt un uzturēt? Pie kā viņiem " būs jāpierod" (c) ? Tavai māsai būs kādas konkrētas grūtības ar iepirkšanos pārtikas preču vai saimniecības un būvmateriālu preču veikalos? Ja Tavi radinieki regulāri Latvijā gadu gadiem ir pavadījuši atvaļinājumu, tad viņi skaidri ir iepazinušies ar cenu starpību ikdienas preču iegādei, kā arī skaidri apzinas dzīves limita, kā arī dzīves līmeņa starpību Īrijā un Latvijā. Kur problēma? Un, ja arī Taviem tuviniekiem radīsies kādas sīkas neskaidrības dažādu lietu nokārtošanai, Tu atteiksi viņiem savu padomu?

• Dzīvot, lai strādātu vai strādāt, lai dzīvotu?

"Māsas vīrs ir pensijas vecuma cilvēks, bet māsai vēl vajadzēs mazdrusciņ pastrādāt." (c)

Kņopien, ne visiem cilvēkiem piemīt niķis mūždien čīkstēt, par visu žēloties un sūkstēties, ...tāpēc nevajag vērtēt citu cilvēku dzīves ritumu pēc savu uzskatu prizmas un pēc savas dzīves vērtību skalas. Ne visi cilvēki visu mūžu velta sevi aktivitātēm darbā, tikai viena iemesla pēc : lai nopelnītu pensiju kaut cik jēdzīgai iztikšanai vecumdienās. Tici, ...ne visi!

• Atslēgas vārds: *beidzot*.

"Beidzot nav nekur jābrauc atpakaļ." (c)

Kņopien, vai šī atvieglotā nopūta ir Tavas māsas un viņas vīra dzīves pieredzes atziņa vai arī tā ir tikai Tevis radītā aizdusa, kas liecina par to, ka Tavi tuvinieki *beidzot* ir pieņēmuši, pēc Tava prāta saprašanas, pareizo lēmumu? Un, ja Tavi tuvinieki pārdomās un izvēlēsies aizbraukt atpakaļ uz dzīvošanu Īrijā, ...tad Tu atkal Ohujiņa DG uzcepsi jaunu, kārtēji žēlpilno ierakstu par Tavu tuvinieku grūtpilno likteni?

• Mājas ir tur, kur tu vienmēr jūties gaidīts, saprasts un samīļots. Mājas ir tur, kur tu jūties labi, brīvi un esi drošībā. Mājas ir tur, kur tu gribi atgriezties vienmēr, jo tur mīt tava atbildība un rūpes par tev mīļiem, sirdī tuviem cilvēkiem.

"Nekur tomēr nav tik labi, kā mājās." (c.)

Jā, ...tā viš i!