es neredzu to

dziesmiņa par notikumu

es kādu laiku gribēju, kas notiek. un ieguvu tik daudz nepatīkamā, pat naida.

man tiek stāstīts, ka mani nīst sievietes, vīriešus nīst. ok, kāpēc dzīvē ir pretējais? mīl, palīdz, rūpējas. kur ir tās monstrozinātes? kaut kas nesaskan!

ja es esmu sieviešu ļaunuma sakne, kāpēc pirmais instinkts ir skriet palīgā? nomest visu un palīdzēt, kā vien var?

ne sievietes, ne vīrieša izturēšanās ko man rāda dzīve neizskatas pēc ienaida.

kas te notiek?

ko es nesaprotu, kā izveidojas tas kontrasts starp to, ko var novērot un to, ko man rāda?

it kā kāds ļoti cenšas sanaidot.

vai ļaunuma nav pasaulē? es to redzēju. ir! kāpēc es piedzīvoju tik daudz laba no sievietēm?

man nav iespējas apņemt otra dzimuma pieredzi un tur ir nelabais, neapšaubāmi. pat šausmīgas lietas.

es redzēju nelabas lietas. bet tā bija un pat tagad ir anomālija. padarīt to par normu? negribu, nevaru.

un es domāju, es arī neesmu piemērs labdarībai, smiekli nāk nepatīkami.

tātad, kāds uz to pašu bija spējīgs.

liekas, ka piedošanas spēja ir vienīgā izeja.