Viela pārdomām...

Man kopš senseniem laikiem gadus 20 apmēram bija virtuāls draugs. Vienu reizi bijām Rīgā tikušies, tā toreiz vienkārši sakrita...iedzērām kafiju Vecrīgā. Foršs džeks, abi toreiz bijām šķiršanas procesos. Bijām draugos, pēc tam pārgājām uz fb...gāja gadi, bet saikni mēs nepazaudējām. Viens otram dažreiz pazvanījām, daudz smējāmies, kratījām sirdis, kad viss bija sakāpis, vienmēr apsveicām svētkos, dažreiz aizsūtījām viens otram jokus, kaut ko no mūzikas...vienreiz šim ieteicos, varbūt grib iepazīties ar manu draudzeni, kas izšķīrusies un ļoti pārdzīvo, ka ir viena. Viss viss viņai dzīvē ir, tikai vīrieša nav. Mēģināju viņus sapazīstināt. Viņš, protams, ākstījās kā vienmēr, bet beigās teica, ka no Bauskas tak prom nebrauks, jo šeit ir veca mamma. Teicos, ka cilvēki tak migrē, mammas dzīvokli Bauskā var pārdot un nopirkt šeit Liepājā, tā daudzi dara. Savējo var izīrēt. Nē! Nu, ka ne, tad - nē! Tā mēs abi sēdējām katrs savā pilsētā, reizēm, kad bijām vienlaicīgi ienākuši oho, paķircinājāmies. Viņš vienmēr kaut kur bija online, fb vai oho....un tad es kādu brīdi te vispār neienācu, apnika. Cīnījos te ar visādiem vīrusiem un dažas dienas apsvēru domu, vai vispār izdzīvošu? Kad es biju jau slimojusi kādus 3 mēnešus, vienu rītu tā padomāju, Ivo ilgi nav redzēts. Hm...paskatos fb...pēdējie ieraksti janvāra sākumā. Ieeju whatapā, pēdējo reizi redzēts janvāra sākumā...zvanu, telefons atslēgts. Man uzreiz tā dīvaini palika...tas viņam nav raksturīgi. Atcerējos bijušās sievas vārdu, uzrakstīju viņai. Jā, Ivo esot nomiris janvāra beigās. Šoks! Pārlasu mūsu sarakstes, mēs mūžam smejamies, ālējamies, ķiķinām, viens otru apceļam...mums bija tik jautri. Bet pēdējo gadu mēs runājām arī par veselību. Kaut kā abiem nebija spēka, abiem slims vairogdziedzeris, abi iesmējām, ka paliekam seni...tad tur sāp, tad viņš kāju lauzis. Mēs abi tātad šo ziemu bijām smagi slimojuši, es izdzīvoju, Ivo - nē. Šodien te ienācu, skatos viņa anketā.
Jautā Aizved_mani 2024-05-18 23:43

Aizved_mani jautājuma autora komentārs0 0Skatos viņa anketa vientuļa, ar viņa smaidošu bildi. Viens, absolūti vientuļš, smuks 51. gadu jauns vīrietis. Viņš visu laiku meklēja un meklēja to īpašo mīlestību. Latiņu zemāk nelaida. Tā arī neatrada. Nomira vientuļš cilvēks, kurš neko savā dzīvē mainīt negribēja, viņš teica: " vēl jau daudz laika..." Apbedīja bijusī sieva ar meitu un mammīte palika viena...
Lai viņam vieglas smiltis. Žēl, ka netvadījāmies...

Tik izjusti...

Es speru, kamēr spirinos...un izgaist ...

citi ieraksti Aizved_mani d-grāmatā (~10)

Komentāri

tracer: beediigs staasts
dziive biezhi apraujas bez briidinaajuma.diemzeel
cilveeks plaano.darbojas.kautko buuvee savaa dziivee.plaano
un tas viss ir lieki
kaads aatraak.cits veelaak.bet visi buusim beigti
visskjmjaak ir tad ja vecaakiem jaapglabaa savi beerni.
tas ir saapiigi.netaisni
dziive un shii pasaule ir viena nk netaisniigaakajaam.absurdaakaam lietaam vispaar.ja aizdomaajas

2024-05-19 03:18

Graamatvede: Saka: "Pats savas Laimes kalējs" , bet vai tiešām?

2024-05-19 06:49

Bazhix: Ieliktu patīk, taču nomiris cilvēks.
Bet!
Kas ir tā lieta, kādēļ turēties pie dzīves? Ir cerība, ka tajos dažos “iegūtajos” gados atklāsi/radīsi kaut ko tādu, lai tevi atcerētos ne tikai ģimene un draugi, jo citādi par tevi neviens vairs neatcerēsies pat pēc 50 gadiem. :)

2024-05-19 07:39

tracer: ja aizdomaajas filozofiski
praktiski viss uz shiis pasaules ir bezjeeddziigs.
viss ko daram.
jebkura lieta.jebkura darbiiba ir vajadziga tik lai apmierinaatu muusu kermeni.lai buutu silts.lai buutu paeedis.lai nebuutu garlaiciigi.lai mazaak buutu jaastraadaa
un rezultaataa vienalga mirstam.visas puules veltas
nemaz nerunaajot lar neskaitaamajiem dveeseles paardziivojumiem dziives laika
patiesiibaa nepatiikamo mirklju dziivee ir daudz vairaak kaa priecigo
un taa teeze ka dziivojam beerniem ar iisti neiztur kritiku.jo razojam beernus kuri arii mirs kautkad.un ies cauri visiem dziives meesliem kaa vecaki
un ja veel dziljaak iedur laapstu tad mees vel pluss miinuss dziivojam
bet ko teikt dzimushajiem somaalijaa? vai ukrainaa dzivojoshajiem?
dziive vienas mociibas

2024-05-19 07:58

tracer: un cik tad ir tie labie gadi cilveekam?
praktiski peec piecdesmit videeji saakas probleemas visiem
veseliiba nobeigta darbaa.vai geneetiski iedzimtas kaadas kaites kas aktualizeejas
un jo vecaaks paliec.jo gruutaaka dziive.speeka mazaak.dzives kvalitaate kritas ar katru gadu
daudzi izjuut saapes
ne velti ja jautaa vecam slimam cilveekam.ko vinsh veelas.daudzi atbild ka grib nomirt
seviski vientuljie veciishi.

2024-05-19 08:19

Vineta_: Man patiesībā būtu ļoti līdzīgs stāsts. Diezgan bēdīgi, šogad parkā redzēju ceriņu laimīti, parasti katrā tāda vēlēšanās bija saistīta ar viņu, bet vairs jau nav...

2024-05-19 09:48

Skarlete: #3
Meita zīmēja Dzimtas koku, dziļā pagātnē. Un es sapratu ka tad, kad nebūšu vairs zars, tad būšu sakne un nekur nepazudīšu.:)

2024-05-19 11:26

Pārējos 5 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.