Likteņa rats.

Ja tā labi padomā, tad tomēr man ir paveicies, smiltis noder slidena ceļa kaisīšanai, ja gadījumā pelni birst, tad tie atkal noder dārzā. Tās baltās čības, kuras šeit piedāvā var taču pārtaisīt un pieskaņot pie karnevāla tērpa. Dzīve būs kā karnevālā ar lielu jautrību , kurā var vērot to lielo likteņa ratu, kā viņš iegriezīs neparedzētus pārsteigumus. Man nav jābojā sava nervu sistēma, jāuztraucas, kā dažam abiniekam, kuram ziemā un vasarā regulāri jādomā par vakara plāniem. Manā skaistajā, ziedošajā rudenī tādi plāni vairs neesot vajadzīgi. Tā domā citi. Ak, jā kur nu vēl mans pončika paskats un visi tie pārējie parametri. Ko padarīsi, pie kafijas arī daudziem pončiki garšo. Mani tas neuztrauc, jo redzu, ka ir arī pankūkas ēdamas. Likteņa rats ir katram savs un mēs nezinam uz kuru pusi viņš mūs aizvedīs. Saņemsim katrs nopelnīto par saviem labajiem, gan sliktajiem darbiem.