Pārāki par citiem.

Vai tu esi īsts vīrietis? Visu lasīto un dzirdēto pārvārīju vecmāmiņas vecajā, čuguna katlā, kurā pirms daudziem gadiem tika vārīti cūkām kartupeļi. Saliku iekšā visu kas attiecas uz īstiem vīriešiem. Pirmo ko ieliku tajā katlā bija tas, ka īstam vīrietim pakaļ skrien sievietes, grib viņu nomedīt kā tādu cēlu staltbriedi. Lai viņš justos ar spārniem, gatavs augstam lidojumam, tad viņš arī ir jāpacienā ar gardu iedvesmas maltīti. Vēl ir tādi vīrieši, kuri uzskata, ka savu vīrietību var izteikt ar sievietes pazemošanu vai iecelšanu kalpones lomā. Kaplpone mājās, kuras pienākums aiz viņa netīrajiem zābakiem saslaucīt grīdu. Īsts vīrietis jūtās, kā vīrietis tikai tad, kad viss notiek pēc viņa prāta. Viņš taču ir tas gudrākais, un kur nu kādai vecenei var būt savas domas vai vajadzības. Īsts vīrietis prot rakstīt dzeju par mīlestību, bet tajā pašā laikā dusmu uzplūdos drīkst izteikties par sievieti, ka tādu vajagot atspārdīt. Nu īsts vīrietis, kurš pēc mīlas tvīkst. Kur nu vēl tie vīrieši, kuriem nodilušas bremzes un līst pa visām malām arā žults, bet tie stiprie vārdi taču nāk no īsta veča. Varat jau jūs vīrieši manus vārdus ņemt ļaunā, bet tie un vēl daudzi citi nāk no jūsu mutēm. Neesam jau arī mēs visas te baltas un pūkainas, katrai no mums ir arī pa kādam putnam būrītī. Paklausoties to nievājošo attieksmi paliek bēdīgi, dzīve paskrien ātri, varētu gūt no tās baudu, bet paši to visu sabojājam ar saviem uzkatiem , ka esam pārāki par citiem.