Es tomeer esmu kamielis

Zin kaa, kameer visi tikai sprieda, ka dziivoju kartona kastee, vai uz ielas, es jutos zinaamaa droshiibaa. Mazums, kas uz ielas dziivo...

Kad kokosanis pieveersa uzmaniibu manaam iipashajaam siekalaam, ar kuru paliidziibu es varu saveidot dajebko, es sajutos apdraudeets. Nez, atkodiis, vai nee?

Kad uzradaas taas nolaadeetaas veetras smiltis, man jau bija aizdomas, ka tas viss deelj manis. Nu, un attapiigaa lapsa mani atkoda.

Labvakar. Iepaziisimies! Es esmu kamielis! :D

p.s. lapsa, shis jau bija reaali smiekliigi :D noveerteets!