Draugiem

Bez draugiem dzīve - tas ir cietums,
Jo vieniem pašiem skumji iet mums.
Ja esi viens - tiec pagrūsts malā,
Un sūksties tā kā āpsis alā.

Ak, Dieviņ, neliec viens lai raudu,
Dod drīzāk mīlu nekā naudu.

Nav kas dod padomu, kas palīdz,
Un prieks nav prieks, ja tas nav dalīts.
Vislaimīgākās naktīs, dienās,
Tu viens pats nīksti četrās sienās.

Ak, Dieviņ, neliec viens lai raudu,
Dod drīzāk mīlu nekā naudu.

Ar aizdomām uz tevi skatās,
No tevis slepšus vaļā kratās.
Nav kas jūt līdzi, pabrīdina,
Par to, ko viņš no citiem zina.

Ak, Dieviņ, neliec viens lai raudu,
Dod drīzāk mīlu nekā naudu.

(A.Čaks)