šorīt

šorīt uz ceļa satiku kādu. nodzēries tādās lupatās. tas ir lauku ceļš, te nav asfalta, es eju pa savām takām un reti iznāku uz ceļa un te kkāds cilvēks luņo. es viņam pasaucu - tu, nāc šurp! viņš skatas gaisā. es viņam vēlreiz uzsaucu, nē.. ne tur, te. nāc šurp.

ļoti slikti? viņš man atbild, jā kungs.

stāvi te pat.

aizgāju, ielēju no savas pudeles. atradu tur biķerīti. es viņu nepazīstu, es visus pazīstu. es viņam iedevu to korķelīti ar šņabi. tā ir ļoti laba vodka. es viņam saku, tu tagad ej, neblandies vairs te apkārt! klausi, ko saku, ej salapies.

es tad apgriezos. vinš vnk izzuda. es ļoti labi zinu savu suni, viņai spalva stāv torčokā augšā visu laiku. mēs apgriezāmies un viņš vnk izzuda. viņa nav. mans suns smilkst. nobijusies.

mēs apgriezāmies, aizgājām metrus piecdesmit. nav neviena.