Kā es iedomājos sēņošanu ar stopētāju.

Pirmkārt jau viņai ir jābūt, ne sēnēm. Otrkārt liktenim mūs jāsaved kopā vienā stopā ar līdzīgām domām par to kas tulīt notiks. Un tad jau var sākties saruna par labākajām sēņu vietām un pozām. Ieskatam, tas varētu notikt šādi - mēs izrādam abpusēju interesi viens par otru un viņa piekrīt iebraukt skaistākajā priežu mežā ko es šajā apkārtnē zinu. Mēs izkāpjam no mašīnas un ejam baudīt dabu. Paejot vien pārdesmit soļus mūsu lūpas nejauši saskaras no sajūsmas par dabas skaistumu. Notiek strauja iepazīšanās ar pieskārieniem un pēkšņi meitene, kā kaislīga sēņotāja nometas četrāpus, kā ieraugot pašu iekārojamāko no kātiņsēnēm(vai eleganti pieliecas). Ideālā gadījumā viņai ir svārki, kuru mala līdz tam tik ļoti piesaistījusi manu skatienu.