Miilestiibas valoda

Zinu, ka ir dazhaadu liimenju specu/sharlataanu graamatas sadzjotas par sho teemu, saku godiigi - neesmu lasiijis.

Kokosanis bija peedeejais gruudiens, lai uzceptu sho ierakstu.

Vienaa veestulee viens sieviskjis iemeta domu - ja pamatveertiibas sakrit, viss ir zashibisj. Buutu baigi labi, ja taa buutu ;) Ne velti radies teiciens, ka velns ir detaljaas.

Shoreiz par sadalju - it kaa ar pamatlietaam/veertiibaam viss ir kaartiibaa, bet...

Staasts par to, kaa mees saprotam/izraadam/uztveram to, ka esam kas iipash/iipashaaks otram cilveekam.

Domaaju, ka katrs ir dzirdeejis, ka ir tur ``prastais`` daliijums: kopaa pavadiits laiks; intiima tuviiba; daavaninjas, kas tur veel.

Lai buutu ``jautraak``, arii shis ir daudz skjautnjainaak.

Visvienkaarshak vareetu buut, ja loves izpausme ir tupa naudaa vai seskaa. Sak, ja draazh = taatad: love. Ja nedraazh, love saskaabusi. Vai, ja dod chupinju - miil, chupinja saruuk: miil mazaak. Ar paarejaam lietaam jau ir advanceetaak.

Piem., kopaa pavadiits laiks. Ir scenaariji, kuros - kaifs ir vnk par otra cilveeka kompaaniju/esiibu. Tad der jebkaada laika pavadiishana. Ir ninasiites, kur - vajag pozitiivu vaibu, lai otrs asocieetos ar ko pozitiivu. Par efortu - ir, piem., vajadziiba sajut to ieguldiito efortu tieshi/shajaa briidii [nu, piem., celjojums uz siltaam zemeem iisti neskaitaas, vajag arii ikdienas saspringuma programmu].

Iz savas pieredzes varu mineet pastaastu, kad vnk paliku uz pauzes. Matj mojego rebjonka staasta beigaas izleca no engjeem da bljaava - tu mani nekad neesi miileejis! Tu man neesi uzdaavinaajis ne gredzentinju, ne kjeediiti, ne kuloninju!

Jopt, es reaali apstulbiiju. Jaa, bet redz, citas lietas kas man likaas noziimiigaakas [da arii daudz lielaaks sasprindzinaajums laika, nervu, pikja zinjaa] cilveekam neizraisiija nekaadas emocijas.

Es pienjemu, ka lielaa meeraa sho veertiibu sadalju nosaka gjimene/vide kuraa veidojusies beerna/pusaudza dziives uztvere. Piem., ja vecaaki tekaleejushi apkaart miiljotajam siicim, liidushi no aadas aaraa [nu, taa, ka tas efforts reaali redzams], cilveekam loves asociaacija veidojas tieshi ar taadu tieshu/konkreetu saspringumu, ko otrs/cits vinja labaa izveic.

Man bija vienkaarsh staasts - jaa, man bija/ir vecaaki, es biju apgjeerbts, paeedis, bet neviens tur ar mani njenjerkaajaas. Pats gaaju, dariiju, cik sevi atceros. Attieciigi, man taads speciaals efforts izraisa vainas apzinju [kaads manis deelj sasprindzis], mulsumu, strjomu [faak, kaads teereejis pikji/laiku/nervu, kaa tagad atdariit, utjpr.]. Taapeec es arii nemiilu sanjemt daavanas [it iipashi, ja otram cilveekam ir veelme ``jo dargaak, jo lielaaka love``].

Ir cilveeki, kuriem teemas ir nodaliitas, ir - tieshi preteeji. Nu, piemeeram: ir mums kultuuras sadalja, ir intimitaate. Un es pat ticu, ka taa varbuut [taa intereses rashanaas, nevis vnk ``nu ir jaaiedod``]. Iespeejams, ka gjimenee ir redzeets shaads modelis. Nu, piem., teevs izraada uzmaniibu mammai, peec kaa mamma ``atmaigst``. Man atskjirigas sadaljas ir nodaliitas, man iepriekshmineetais scenaarijs asocieejas ar barteri un no taada metaas pumpas.

Bet atkal - cik cilveeku, cik scenaariju. Pazinju lokaa bija gjimene, kur vecis savaara suudus [nu, aizsljuuc vai aizdzeraas], uzrodoties vnk nopeerk cievai ko veertiigaaku. Piedevaam, tas var buut gan kazhoks, gan veljas mazgaajamaa mashiina. Sieva noveertee arii otro.

Var buut scenaariji, kur daamai svariigi, lai buutu tieshi publiska izraade. Smakstinaashanaas, miiljvaardinji, stulbs tetoveejums uz pleca, hvz, kaadas auzas veel. Man tas skjiet infantiili un lieki. Jaa, bet ir pilniigi preteeji piemeeri.

Shis ir taads spontaani tapis ieraksts, bez baigaas sagatavoshanaas/domu skoposhanas, iespeejams, ka izklausiijaas haotiski. Da teema, patiesiibaa, tieshaam veselas graamatas apjoma cieniiga. Pastaasta moraale - ir baigaa veiksme/sagadiishanaas, ja abiem vairaak/mazaak sakriit shii loves valoda. Citaadi var tapt pavisam stulbas situaacijas - attieciibu kreshi pat situaacijaas, kad abi it kaa ir ``uz viena vilnja``.