Citādas pastkartes.

Pagājušā gadsimtā , kādu laiku, bija iespējams nosūtīt atklātnītes ne tikai ar sirsniņām un enģelīšiem bet arī ar negatīvu piesitienu.Piemēram, sievietei , kura alka brīvības, tiek aizsūtīta kartiņa ar uzrakstu:``Gribi balsot, bet bērni staigā netīrām drēbēm .Arī vīrieši netika saudzēti.Samaksāt par šādu atklātnīti vajadzēja pašam saņēmējam.Tādēļ pastnieki baidījās tādus apsveikumus piegādāt.Viss tika pārtraukts , kad kāds vīrs sašāva savu sievu, kad tā bija uzdrošinājusies aizsūtīt šādu apsveikumu.

Varētu jau arī šeit kādu kungu apsveikt šādā veidā, bet nebojāsim sev šo dienu.

Gribu pievienoties Ainas Božas apsveikumam:

Nezin kāpēc sievietes pārāk labas grib būt, Tā vietā varētu vienkārši laimīgas kļūt - Pamosties sevī, apjaust - ko patiesi vēlas, Dzīvē vismazāk palīdz nopūtas žēlas. Pajautāt sev - pēc kā, kur un kāpēc tā skrienu, Aizmirstot, atmetot sevi no dienas uz dienu? Kad es pēdējo reizi biju es pati, Kur manas kaprīzes, spītā atmestie mati! ? Ne pieprasīt cieņu, to var tikai iemantot, Vispirms cienīt pašai sevi un nenodot! Uzdrīkstēties sevī justies tik vērtai, Lai kuram - katram vis nebūtu pārāk ērta. Ir taču teikts - kas der visiem, neder nevienam, Bet mēs pret sevi - kā taureņi liesmās skrienam, Cerot, ka pasaule beidzot mūs novērtēs, Tikmēr laiks dvēseļu dārzos... tukšumu sēs... Tava patība īstā sauc tevi mājās, Tur tavi sapņi ar zvaigznēm rotaļājas. Atkritīs liekais, saprāts būs vīlies prātā, Nu, bet pēlēji! ? Lai taču viņi iet ratā! / Aina Boža /