jauns rīts

Mostoties ik rītu manas domas klejo kaut kur stratosfērā.
Es nespēju rimties nav miera manai sirdij, kas satrakojusies.
Kā putenis, kas trako plašumā.
Esi manā galvā kā nesasniedzams sapnis, kā mana Ziemeļmeita kuru dodos lūkoties.
Vakarā nespēju rimties domājot, kāpēc esmu es nelga, kas iedomājies ka varētu Tevi uzrunāt.
Tavs pieskāriens, maigs apskāviens esi, kā trausls ledus.