Lai visiem labi klājas un sirdī miers!

LABKLĀJĪBA Tas nav tad, kad tev ir daudz naudas vai mantas. Tas nav atkarīgs no tā, kādā mājā tu dzīvo un ar kādu auto pārvietojies. Arī ne no tā, kādās zemēs pavadi atvaļinājumu vai kādos restorānos baudi vakariņas. Labklājība ir tad, kad tev labi klājas. Labi klājas. Neskatoties ne uz ko. Tas ir tad, kad tev pietiek ar to, kas ir. Tad, kad zini, ko vēlies un ej savu ceļu. Kad esi pašpietiekams. Pateicīgs par katru jaunu dienu kopā ar sevi un saviem mīļajiem. Tā ir pastaiga mežā ar suni. Sajūta, ka tev nekur nav jāskrien. Sajūta, ka nevajag vairāk ārišķību un liekas greznības. Sajūta, ka tev nevienam neko nav jāpierāda. Sajūta, ka dzīvē nav nekā svarīgāka par šo konkrēto mirkli. Par meitas bizi. Par kurmja rakumu. Kad saproti, kā ir iekārtota pasaule. Jā. Labkājībai ir sava cena. Par to ir jāmaksā ar vērtīgāko pasaules valūtu – laiku. Tu samaksā un nopērc nākamo puzles gabaliņu no sava labklājības attēla. Tad vēl vienu. Un vēl. Un vēl. Gabaliņu pēc gabaliņa. Un pacietīgi līmē kopā! Un tad tas notiek! Parasti klusi un nemanāmi. Tu pin bizi vai kopā ar suni roc kurmja alu un hei – kā ar bomi pa pieri! Re! Te tak viņa ir! Labklājība. Un tu smaidi.

Autors: Edgars Untāls