Atklatiba

ir dienas, nedelas, vai ilgak, kad ir nomacies pilns ar makoniem, pie tam pa vidu vel uzplaiksni zibens un sokejosas vetras, tacu neraugoties uz visu, tomer sanemies un nolem neskatities uz slikto, jo tas ta pat ir visur un bez ta neiztikt, nolem panemt baltu lapu un sarakstit tas reizes un veidus, ka tuvakais ir Tevi atbalstijis, lai varetu fokuseties uz to. Iestajas pilnigs klusums vienlaicigi ar lielu soku, man nav pat ko ierakstit, ka var tik ilgi nodzivot, lai saprastu, ka neko neesi sapratis. Nejau tapec, ka sagaidit vajadzeja zvaigznes no debesim, bet elementaru lidzas pastavesanu, ar kaut vai pieticigu velmi palidzet, kaut vai ar klisejiskiem teicieniem, ticu tev, tu varesi. Sis man bija luzumu punkts, kur naca atzina, ka velamais tiek saskatits, nevis patiesais, kur aklums domine un kurlums spiez. Jaadzist, ka labak velak, neka nekad, tacu lai talak virzitos vajaga definet sev merki, citadak bus kartejais aplis.