jaa, juĻka,galvu buutu veelams noskuut. obligaati. nevienam neir nosleepums, ka manai draudzenei, kuras starjp mums, ohujaa, vairs naU nu jau vairaakus gadus, bija(ir) puikaanC autisC. ne peec nostaastiem zinu - kaada ir rutiina arj shaadu kinderu. taa ir mazaa mikroelle vecaakiem. pat arj internaatu piecdiennieku - taa vienalga irj mikroelle. pat arj veciem bet veel speejiigiem vecaakiem, kuri paliidz - taa irj mikroelle. pat arj aatrajiem psihozes laikaa, kad, lai shaadu kinderu nogaadaatu uz stradinjiem, jaasauc policijas eskorts - taa irj mikroelle. maate, kura 30 gados pilniibaa nosirmo, jo taa irj mikroelle. unj skaudra apzinja peec psihiatra apmekleejuma, ka tieshi maates gjeneetika irj ceelonis - personiskaa liimenja mikroelle. kindera maaciibas - veel viena mikroelle. maaciibu materiaali, jeb preciizaak, to deficiits unj dziishana kopaa pa puspasauli - veel viena mikroelle. darjba mekleejumi arj pielaagotu grafiku, darjba deveejs, kurjsh saprot, kas vinju sagaida - veel viena mikroelle. zaudeeta ciinja arj kindera papanautu, kursh taa arii neir izliidis no nolieguma stadijas - mikroelle. jebkaadu potenciaalu aTieciibu saraushana pashaa iesaakumaa, kavalierim padzirdot sho jaunumu unj potenciaalos riska faktorus, unj skaudra sapratne, ka gjimenes, taas tradicionaalajaa noziimee nekad nebuus - veel viena mikroelle. eedinaashana, kad kinders sper zemes gaisaa, meekŠČiijot unj dauzot ledusskapja durvis, izraada, ka vinjam vajag TO eedienu - iGdienas mikroelle. pat apenes, no pariizes atvestas, kuras arj laiku saak spiest unj dienaa, kad tajaas vairs nevar iespiileeties - naakamaa histeerija arj aatrajiem unj policiju savaldiishanai - veel viena mikroelle. kad vinja nomira, tik peekshnji, miegaa, kinders bija internaataa piecdienniekaa. gjimene ilgi unj dikti nespeeja izlemt, ko tagad dariit. liiC tam, gaisaa virmoja apzinja, ka kinders irj, buus unj paliks maates probleema liiC kindera iisaas dziives beigaam, tachu tai dienaa, visiem daleca, ka vinji dziivojushi paaraak bezruupiigi neliekoties zinis unj lielaako dalju pienaakumu, kuri tagad irj kljuvushi parj vinju probleemu, vinji pat nepaarzina. iesaakaas panika. unj paraadiijaas arii veelme norobezhoties. pilniibaa. buusim reaali - nevienam nevajag maajaas 16gadiigu milziigu muu unj meekŠČiijoshu telju, kurjsh speekaa paarspeej pat pieaugushu viirieti unj histeeriju laikaa, var arii kaadu nejaushi nosist ( vinja pastaastiija kaa izskatiijaas famiilijas, policijas un aatro ( 7 pieaugushu cilveeku ) kopdarbs kindera savaldiishanai, pirjmstransporteeshanas trankvilizeejosho medikamentu ievadiishanai... ) vinja ljoti gribeeja meitu. es atrunaaju. tas notika daudzus gadus atpakalj, kad puika veel bija mazs. mees abas jau tad zinaajaam, ka vinja ir problemaatiska unj arii autisma ceelonis, ne kindera teevs, ko paliidzeeja noskaidrot ilggadiigie psihiatra apmekleejumi. vienC no maniem kontrargumentiem bija - kas notiks, ja ar tevi kaut kas notiek? kaa vinji izdziivos? kaa ar to puiku tiks galaa maza kaarna meiteniite, ja vinja piedzims normaala un kaapeec tu gribi vinjai sho krustu uzkraut kaklaa? tas neir vinjas beernC, bet taveejs. kaapeec tu parj variiti gribi veel kaadu dziivi sabojaat ( jo nu... buusim reaali - nekaada taa kunKa sveetiiba shaaC kinders naU vis! )? labi, ja taa buutu kaada vieglaa autisma forma, kad kinders irj tikai drusku diivainC, bet ja irj pilns komplekC - autisms vissmagaakajaa formaa? tiesa, peec vinjas nostastiem, kaa iznesaas paareejaas sho kinderu maatuukŠČes skolinjaa, uz kurieni tad shos kinderus vadaaja, turj lielaakaa dalja bija bezbashennas govis, kuras, kaa vinja iSteicaas, atshaut dereetu, ne beernus taadaam uzticeet. teevi? esot bijushi. 13 gadu laikaa - triis (! ) gab., arj tieshaam - Attieksmi. uzmaniigi, iejuutiigi, pacietiigi unj pilniibaa apzinoshies savu bezizeju, nolemtiibu unj krustu. absoluuts pretstats maatuukŠČiem. unj tikai vienC no shiem trejiem esot bijis vientuljais teevs. sieva aizbeegusi, saprotot, kaaC cietums muzha garumaa vinju sagaida. vot, lai nu ko - iepaziities vish nemekleejaas vis. peedeejais, ko vinjam dziivee vajagot - sadaliit beernam nepiecieshamo uzmaniibu arj sveshu baabieti ( nu taa - noiisinot vinja pasha saciito liiC pashai saknei ) jaa, juĻka, tevi, kaa jau jebkaadu serdaboĻnu tantuukŠČi vareetu ieinceet, kaapeec es pabriiniijos parj madaamu. nu, ja tu pati puskurla uz vienu aci unj arii akla uz abaam ausaam - pachuksteeshu priekshaa - madaamai irj pat viegla autista aizbildnim - neatbilstoshi par dauC briiva laika( kaa tas notiek taam madaamaam, kuras seed uz aizbildnim izmaksaajamaa pabalsta unj nestraadaa ), absoluuti achgaarnas dziives prioritaates, kurjas vinja iSkladzina savos ierakstos, nu jau kaadu laiku unj veel - tie ieraksti aizdomiigi ozh peec psiichiatrijas.. vinjai irj 47 gadi unj jaasaak jau buutu taa kaa saprast, ka riests irj gados jaunu ljautinju prerogatiiva. ja reiz neir izdevies relatiivi jaunos gados, tad uz vecuma galu neizdosies ne tik. ne shaadaa komplektaacijaa, ja pienjem parj pamatu faktu, ka te pat madaamas arj bezruupiigi paartikushu dziivesveidu unj neproblemaatiskiem kinderiem, dekaadeem ilgi nevar atrast veci. taa tava izdaudzinaataa atrastaa minuute atpuutai - atbileeshu drushkas vaarjdiem, ko vinja pateica, kad mees apspriedaam shaadu iespeeju - labaak nesaakt to, kas rezultaataa izsitiis no sliedeem tiktaal( zasasivajet, patamushto ), ka peecaak naaksies nolaadeet to briivo minuuti un sevi, parj veeleeshanos taadu panjemt. kinders autisC, pirmkaart, irot dienasrezhiims un saprashana, ka laika sadaliishanas maaciishanaas irj vissvariigaakais, kas caur ŅehaČu irj jaapguust... nu unj atbildot uz paareejo tamaa tavaa izbriiniitajaa kveŠČenaa - paraadi man pliiz kaut vienu, pie pilla praata esoshu ohoveci, kurjsh gribees riskeet arj savu pusliidz piekaartoto dziivi unj veeleesies uzkraut kaklaa shaadas sakas. nu, kaut vai uz pusgada haniimuunu. kaut vienu paraadi! kindera autisms, juĻka, naU triperis, kuru tu veiksmiigi apaarsteesi unj vareesi arj pilnu pupaazhu mesties iekshaa naakamajaa piedziivaajumaa arj svaigi satiktu veci! hau, manC irj runaais! |