labrīt

kāpēc man nekad nebija bilžu. man bija(ir) ļoti nelāga ādas slimība, saucas psoriāze. un tajos gados, kad "vajadzēja likt foto" tā it kā eksplodēja. es pieeju pie spoguļa no rīta un novēršu skatienu no sevis, kamēr sukāju zobus. tas bija... slikti. un es esmu kautrīgs cilvēks, mani tas viss skar pēc pilnas programmas.

lūk, kāpēc es par to gribu padalīties. uz šo brīdi mana psoriāze ir uz abiem elkoņiem, izmērā sestdaļa(varbūt) no centa monētas. kā oda kodums. nav vairs nekā. es rakstu šito smaidot. nav. vnk nav un viss. nelīdzēja nekas.

cik es saprotu, ir kaut kas, ko es patērēju kā ēdienu, kas izraisīja alerģijas stresus imūnistēmā. es tik daudz lasīju... man tas traucēja strādāt, iet cilvēkos. es tagad to rakstu savā dz.dienā un smaidu.

cik es saprotu, katram ir kkas, ko nevar. un to nav viegli nofiksēt. paiet vismaz mēnesis līdz rezultātam.

cilvēkiem, kam ir šīs lietas, vnk iesaku - paeksperimentē ar to, ko tu bāz mutē.

referencei, ko es ēdu gandrīz pilnu gadu.

trīs olas, vārītas vai ceptas ar sviestu, loki, sīpolgalva, ķiplokdaiva. bekons.

pusdienās tas pats.

vakariņās viena ola nost, pārējais tas pats.

nekādi steroīdi nestrādāja. nekas nestrādāja. nav vairs gandrīz nekā.

man patīk tā mūzika. aptuveni gadu mana dzīve ir mainījusies pamazām.

Mississippi Twilight

es tev neko nemēģinu pārdot, nopelnīt. es tev stāstu savu dzīvi.