Manas pārdomas par Atmodu un hokeju.

Šobrīd ir atrisinātas beidzot mūžīgās problēmas, tādēļ arī ir rezultāti - tāds dīvāna eksperts kā es, vienmēr [gadus 20mit] brīnījos, kādēļ treneri mainās, bet problēmas paliek, turklāt vienas un tās pašas, vai patiešām visi akli! ? Galvenās problēmas bija izturība un psiholoģija.
-Ļoti liels nopelns Bobam Hārtlijam, vienīgi nepatika tas kanādiešu stils, ko viņš uzspieda izlasei, ka pat jāskrien presingot pretinieks aiz viņu vārtiem, bet kad ripu saņem, nav spēka un svaiguma to izmantot, jo noskrējušies, bet Vītoliņa komanda, spēlē gudri - atkāpjas un nomainās spēlētāji[tāds somu, zviedru stils], tāpat jau kaut kad tam pretiniekam būs no savas zonas jāizlien!
-Kā arī KHL sistēma deva iespēju spēlēt ne tikai mājās, bet arī vienā no labākajām līgām Eiropā, ja gribēji tikt līdzi konkurentiem, tad bija jāmainās, cik saprotu, tad lielākā daļa hokejistu arī ir no Dinamo sistēmas un Fārmkluba.

Izturība-īstie fani atcerēsies tos senos gadus, kad vienu spēli sitamies, bet nākamajā dienā nespējot kustināt kājas, zaudējam spēli un tad bija lielais attaisnojums - mums tak divas spēles divās dienās...bet tagad džekiem ar to problēmu nav, var pat divas dienas pēc kārtas sisties ar divām nhl izlasēm kā līdzīgs pret līdzīgu, un vēl tad izcilu sniegumu demonstrēt, un neviens nečīkst, ka pretinieki vai kalendārs vainīgs.
Psiholoģija un pārliecība ir visa pamatā - tas visās dzīves jomās. Ja vēlies trofeju, tad jākļūst par plēsoņu, ar pus spēku neko nesasniegsi! Agrāk mums bija dzelzs vīrs - Kārlis, bet tagad mums pilna izlase ar tērauda vīriem, ar zobiem gatavi lodes, tas ir, ripas ķert un mirt par biedru.

-Ja nemaldos, tad mājinieki varēja arī izvēlēties kalendāru, kad spēlēt, kad atpūsties, ne tikai spēļu laikus + mājas sienas un fanu armija. Ļoti ceru, ka ažiotāža pēc gada būs tik pat liela, pat ja netiksim 1/4 finālā vai pusfinālā, šoreiz jau arī pēdējā mirklī vēl bija jāizcīna ceļa zīme uz play off.

Es personīgi biju ļoti apmierināts par pusfinālu, žēl ka neuzvarējām, bet vajag atstāt vietu tā teikt izaugsmei, citādi vēl paķertu titulu un deguni būtu mākoņos[jau tā pietika, kad intervēja Indraši, bet šis iekš ltv krieviski lamājas, vai tad runātāju citu nav! ?],

lai pakāpeniski pieradina, ilgi radināja, ka varam kvalificēties izslēgšanas spēlēm, tagad jāradina pie domas, ka varam būt bieži viesi play offos, pēc tam arī cerēt uz medaļām!
-Mēs jau tā spēlējām lielajā finālā un uzvarējām, pāris stundas vēlāk starp kapakmeņiem norisinājās dievkalpojums, kur Kanāda apslidoja Vāciju! Nepatīk man tās amerikas izlases un viņu spēles stili, tādēļ, ja jeņķi būtu finālā, es nemaz finālu nebūtu skatījies - garlaicīgs dievkalpojums kvadrātā, vienīgi būtu palaidis garām Šilova apbalvošanu.

-Arī saliedētība, noņemu cepuri agrāko izlases dalībnieku priekšā un viņu sasniegumu, veikumu priekšā - LIELS PALDIES viņiem par paveikto, bet tolaik bija divējādas sajūtas, kad intervē ltv nacionālās izlases dalībnieku, bet šis krieviski atbild, visu noskaņu nosita, tas atgādina lv basketbola klubus, kur puse melno, un tad var novērot, ka letiņi turas savā grupiņā, melnie turas nostāk savējā, nu par kādu komandas kodolu var runāt! ?
-Prieks, ka beidzot to ir sapratuši arī kazahi, citādi tas jau bija kaut kāds fars - izlase pārvērsta par klubu. Basketbolā lv izlase ir retā nacionālā izlase, par to arī lepojos, spēlējam tādi kādi esam, pārējiem visādi amerikāņi, nozogot iespējas patriotiem tur spēlēt.

-Nezinu, vienmēr uzmetot aci Rubīnam, visu laiku redzu S.Ozoliņu, vai man tā vienīgajam! ? Nevaru izskaidrot!

-Bet runājot par brīvdienu, vai tad nepazīstat savu vagaru Kariņu! ? Priecājaties par brīvdienu, zinot nesenos notikumus, kad nozaga Dziesmusvētkus, bet vietā uzrīkoja praidu, pat autobusu iešķieba, lai nabadziņiem ir kur saspiesties un izvairīties no kovida ķetnām, tā kā brīvdiena ir svēti izcīnīta, pat ja nakts melnumā! Vagariem tur viss tikai caur kukuļiem un žopām iet, laicīgi tur neviens neko neprot izdarīt - pilda tikai svešu kungu pavēles un lēmumus, tā kā esat pateicīgi par brīvdienu un nečīkstiet! Saprotu arī tos, kas tāli no sporta un čīkst par to, ka nevarēja kārtējo miljonu nopelnīt dēļ brīvdienas! ;)

------Un jūtiet līdzi amerikānim Kariņam, iedomājieties sevi viņa vietā, viņa valsts izlase zaudē kaut kādai savai kolonijai, kurai tik maz to aborigēnu, ka nav vērts pat skaitīt, bet viņam vēl jādāvā brīva diena kolonijas iedzīvotājiem, tas ir aptuveni tas pats, ja mums 9.maijs būtu jāatzīst par svētku dienu!

Kad bija jāpieņem visas valsts terors, tad Kariņš bija galvenais mediķis valstī, īstos mediķus tikai skata pēc pieaicināja, bet turpināja bliezt pēc Švāba un globālistu runasvīra un laboratoriju pārvaldnieka Bila iepriekšējām norādēm.
Bet kad jāpieņem lēmums par brīvdienu, tā pēkšņi atcerējās, ka par to lemt spējīga ir tikai Saeima! Tā teikt, mūžu dzīvo, mūžu mācies, tas par svešas zemes vagaru.

-Te jau tika piesaukts vārds Atmoda, es personīgi jutos tieši tā pat, man tie nebija hokeja svētki, bet gan nācijas svētki, pašnoteikšanās svētki, revolūcija, cīņa par brīvību. Tas tāds pirmais vilnis, kad tauta mostas un beidzot sāk saprast, ka viņai ir teikšana un spēks. Visvairāk patika, ka bija tik daudz gados jauno fanu, tas laikam rāda, ka Latvijai tomēr laikam būs nākotne - vismaz cerības ir, jācer ka viņiem olas ir un no valsts neaizbrauks!


-Par to, ka pirmdien vajadzīga brīvdiena, es to sapratu jau pēc Zviedrijas mača, pirms mūsējie devās uz Tamperi, tā arī sev noteicu, ka ja es būtu noteicējs, tad būtu pavadījis uz Tamperi ar vārdiem par brīvu pirmdienu, lai tauta var sekot līdzi un svinēt kopā ar saviem varoņiem, neatkarīgi vai būs medaļas vai tikai augstā ceturtā vieta!
----Tādēļ ļoti vēroju visas tās dienas, vai un kā amatpersonas rīkosies, ka vai patiešām neviens par to neiedomāsies, beigās, cik sapratu, fani izdīca pēdējā mirklī to brīvdienu, amerikānis Kariņš jau nu noteikti nebūtu to piedāvājis, viņam tak sēras! Turklāt kaut kas neiedomājams, ļaut ganāmpulkam atpūsties un saliedēties, nebūs ko slaukt, bet parādi noformēti, jāceļ nodokļi visos caurumos, lai varētu atdot izsaimniekoto naudu!

Tā kā īsti atmodas svētki, uzvarējām finālā savus okupantus - nu kas var būt skaistāks par to [vēl tikai vajadzēja visos medijos Kariņa skābo ģīmi]! ? Man tikai ļoti sāp, ka tikai tagad nācija izgāja ielās, nevis tad, kad bija jāpastāv par savām tiesībām saukties par cilvēku un aizsargāt savu ķermeni no amerikāņu vīrusiem un indes devām, cik daudz cilvēku cieta!
-Tādi jau tie latvieši esam, kūtri, miermīlīgi ziemeļnieki, kuri daudz ko pacieš, nesūdzas par katru vēja brāzmu, bet kad vadzis lūzt, tad sarkanbaltsarkanie strēlnieki nav apturami. Arī čempionātā redzējām, ka mums vajag ilgāku priekšspēli, vajag kārtīgi dabūt pa galvu un tikai tad iesilstam un metamies izsmelt ūdeni no laivas, paveicās šoreiz, ka priekšspēle ilga tikai divas spēles, bet pa lielam tā problēma mums pastāv visu laiku, visu laiku skrienam aizejošam vilcienam nopakaļ un cenšamies saglābt kas glābjams. Politikā ir līdzīgi, nav cilvēku, kas skatītos nākotnē, tur visi aizņemti ar kabatu piepildīšanu un komandu pildīšanu!

Fani ir lieliski, vienīgi vēlos izcelt alkohola lietošanu, tas to lieliskumu sašķoba, vēlētos redzēt skaidrus cilvēkus, nevis žūpas. Tas nav tikai latviešiem - kaut kā dīvaini klausīties, es vēl saprastu, ja sūdzētos fani par dārgajām biļetēm vai naktsmājām, bet sūdzas par dārgo alkoholu.
Tā kā būtu pēdējais laiks sākt domāt par pretalkohola akcijām čempionāta laikos, jau tā tauta nodzērusies. Ceru, ka varam būt skaļi arī neapreibinājušies! Tas mani uzvedina uz divējādām sajūtām!

Ak jā, gandrīz aizmirsu Levitānu! Tā arī nesapratu, ko viņš tajā Tamperē meklēja! Labi vēl , ka hokejisti ir tālu no politikas, es viņu vietā viņam roku nebūtu spiedis, bet pateicis viņam visu, ko par viņu domāju. Arī uz pili būtu ieradies, tikai lai parādītu, ka no vagariem nebaidos! Bet nu tas jau cits stāsts!

Lai nebeigtu uz negatīvas nots - man ļoti patika tā sagaidīšanas ceremonija, ar lidmašīnas riņķošanu ap pieminekli - vismaz kaut kāda izdoma bija un atmiņā paliekošs skats!
Bet vienalga, visspilgtākais brīdis bija, kad pasniedzot medaļas mūsu Tamperē skanēja Dzelzgriezējs, bez tā būtu tikai parasta medaļu ceremonija!