Ceriņu valsis.

Tas laiks ir atkal pienācis, pie mana loga ceriņkrūms ir uzplaucis. Ar savu smaržu mākoni tas mani apskāvis, un dāvā kādu mazu laimīti. Tā laimīte pavisam maziņa ar vairākām ziedlapiņām, bet tomēr cerība, ka varbūt viss piepildīsies. Ar ceriņu ziedēšanu man saistās daudzi dzīves notikumi, un tos katru gadu atceros. Ceriņu laikā bieži vien esmu saņēmusi savu pelnīto algu. Tā ir bijusi apskāvienu un dzīves skaistāko brīžu alga, brīži, kuri nolikti sirds viss dziļākajā stūrītī. Tā ir pirmā grāmata, kur mani dzejoļi, nu jau tādas ir septiņas, kurās var atrast manas domas, pārdzīvojumus un asaras. Domas, kuras ir ieliktas skaistu grāmatu vākos. Kaut kā viss man grozās ap ceriņu laiku. Ceriņu laiks, kā dzīves un mīlestības laiks, kurš griež valsi un ar savu smaržu reibinot mūs.