Smaidosas sejas...un...maratona svetki.

Labdien " ekranu " atkarigie podzinKlabinataji.

Verot un verojamais...ka tas ir klasiski budisma.... gars stasts, neesmu budists, esmu genetisks latvanis. ( Facebook pierakstieties pie Jurgis Stabingis...vins daudz interesantu lietu nopietna limeni vesta )

Brivdienas Riga notika maratona svetki, kas ir katras nozimigas pilsetas goda un prestiza lieta, ar pasaules atpazistamibu...ka tas ir praktiski ? To var redzet daudzajos valstu karogos pie Brivibas " pieminekla " to dalibniekiem kad piedalas skrejiena, apmekle Rigu, iepazist Rigu un Latviju.

Vienkarsi pastaigajoties notikuma vietas, verojot cilvekus, tur ka parasti bija redzami daudz priecigi, liksmi, iedvesmojosi cilveki, kuriem tie bija patiesam svetki....liksmi svetki, miesai, sirdij un dveselei.

Neviens, nevienu nekur nespiez skriet, iet, kaut ko darit...tas viss ir cina ar savu lielako naidnieku....cina ar sevi, ar savu slinkumu, kuru parvarot tas rada vienkarsu prieku, prieku but, piedalities kopa ar lidzigi domajosajiem, but kopeja prieka.....darit vienu, kopeju lietu, kam vairak, kam pieticigi, kam ka ka berniem pavisam maz, bet kopa, un kads var but patiess berna prieks par sanemto medali par piedalisanos...berna apzina, es to izdariju...tas ir forsi, man patika, tas nemaz nav gruti.

Cels tukstots judzu garuma sakas ar vienu soli.

Par maratonistu nepiedzimst...par vinu klust, vai nje Jelena Prokopcuka un Aigar Fadejev :-)

Kas NEGRIB....mekle atrunas.

Kas GRIB....mekle iespejas.

Un sejas..visur smaidosas, prieka pilnas sejas.