Mazs ziediņš.

No sirds uz sirdi vārdi iet

Un par dzīvi aizdomāties liek....

Tu saproti, vēl daudz ir tādu,

Kuriem dzīve ceļā sprunguļus vien liek,

Tiem pāri jātiek, tālāk ceļš ir jānoiet.

Var raudāt, dusmoties uz dzīvi-

Kāpēc man viss tā?!

Bija laiks, kad pļavas vienos ziedos,

Bet pienāk brīdis - tikai smilgas vien.

Ir jāpaiet tad laikam kādam,

Uzlīs lietus, noskalos putekļus tos vecos,

Un atkal parādīsies pļavās kāds zieds-

Kā laikos vecos.