robežas un saskarsmes punkti [mans īpašais cilvēks]Vai Tu spētu izprast, ja es Tev pateiktu, ka Tu man esi pavisam īpašs cilvēks? Vai Tavā pasaulē tam būtu nozīme? Vai Tev tas varētu būt vajadzīgs? * * * Tu un es - mēs esam viens otram pilnīgi svešinieki un neesam tikušies. Man ir iespēja redzēt daļu Tavas dzīves notikumu un uzzināt, kādas ir tavas lielākās vērtības. Tev ir ģimene un piepildītas dienas. Tavā dzīvē nav iztrūkumu. Tu nekad neuzzināsi, ka esi man īpašais cilvēks. * * * Tu un es - mēs esam daļas no lielāka mehānisma, mēs esam sadarbībā. Mums katram ir noteikta vieta. Ir robežas un ir saskarsmes punkti. Pa retam - ikdienišķa saruna vai sadzīvisks moments, un apskāvieni, satiekoties un uz atvadām. Vai Tu nojaut, cik īpaši man ir šie nozagtie mirkļi? Robežas, kuras vienmēr paliks tādas pašas. * * * Tu un es - mūsu tikšanās bija apstākļu sakritība, dzīves plūduma simtdaļa. Es Tev biju darba pienākums, viens elements no tūkstoša uz klientu konveijera lentes. Iesākumā Tavs tuvums bija neizbēgams fakts, bet tad tas kļuva par manu vēlmi, spēcīgu un neiederīgu. Mazliet apjucis smaids un sirsnīgs paldies. Iekšpusē uzplaucis siltuma un gaismas kamols. Tu biji mans īpašais cilvēks tur un toreiz. Vai Tev tas varētu būt vajadzīgs te un tagad, un uz pavisam? |
