Kam traucē Dziesmusvētki

Ō, kārtējā vētra ūdens glāzē visiem vissirslikti gaudotājiem! 16 miljoni Dziesmu svētkiem! Par ko? Pensionāri mirst badā, a`jums te dzīres mēra laikā!

Labi. Paanalizēsim pa punktiem. Tātad:

1. Kādu zaudējumu Dziesmusvētki nodarīs mūsu pensionāriem.

Statistika apgalvo, ka pensionāru skaits Latvijā šobrīd ir mazliet vairāk nekā 350 tūkstoši. Izdalām 16 miljonus ar 350 tūkstošiem un iegūstam ciparu 457. Tātad, ja valsts šo naudu iemaksātu pensiju kontā, tad katrs pensionārs (gan mazo pensiju saņēmēji un tie, kas nekad mūžā nav strādājuši un maksājuši nodokļus, gan tie, kas pensijā ik mēnesi saņem padsmit tūkstošus) visu gadu ik mēnesi saņemtu klāt 38 Eu, piecu gadu griezumā tie būtu 7, 62 Eu mēnesī. Dažām tas būtu nopietns atspaids, dažam špļāviens jūrā.

2. Kas vispār ir Dziesmusvētki un kāds no tiem pienesums Latvijai kā valstij.

Pat ja noklusējam, ka Dziesmusvētki kā tādi ir iekļauti UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un kā tradīcija Latvijā pastāv jau 150 gadus, krievu laikus ieskaitot, tad vispār šī kustība aptver vismaz 30 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju - dziedātājus, dejotājus, mūziķus, tautas daiļamata meistarus, kas ir penījuši, ka valsts reizi 5 gados viņus pagodina par labi padarītu darbu.

Tāpat Dziesmusvētki pulcē cilvēkus no visām pasaules malām, kas brauks un atstās te savas krietnas naudiņas, kuras pastarpināti pildīs valsts kasi, un tas vēl jautājums - vai tiešām šie 16 miljoni iekrīt caurā maisā un tiks vienkārši apēsti vai ar uzviju atnāks atpakaļ.

Domājot mazliet plašāk - tas ir ieguldījums cilvēkos, kas savu brīvo laiku nepavada, dirnot pie TV vai datora, audzējot savu hronisko slimību kaudzīti, bet ir aktīvi un retais nov iņiem ir biedrības vissirslikti.lv biedrs. Kamēr visi baranku, TV pulšu un klavu dīdītāji ir potenciālie valsts apmaksātu medikamentu un medīcīniskās aprūpes (tai skaitā dārgu dakterīšu) klienti nākotnē. Piem., cukura diabēta, kas tiek iegūts arī mazkustīga dzīvesveida un pārēšanās rezultātā, zāles vien maksā ap 60 Eu mēnesī.

Nu, cienījamie bļāvēji un vaimanātāji, parēķiniet tagad.

3. Kas tad ir lielākie bļāvēji.

Mūsu vietējais politinformators pēkšņi sācis aizdomāties par večiņas ar nūjiņu, kuras eksistence viņam līdz šim bija pie vienas vietas, labklājību. Nebrīnīsimies. Vārds ``pensija`` mūsu taksistam vairs nav tāls kā Marss vai Venēra, arī viņš sāk aizdomāties, ka drīz var nākties ar nūjiņu klenderēt gar visām pažobelēm, tāpēc ar pilnu krūti stājas večiņu aizstāvju rindās.

Kāds ir paša bļāvēja pienesums večiņu labklājības uzlabošanā? Varbūt pilsonis ir nodokļu maksāšanas čempions? Varbūt nadzīgs nākamo nodokļu masātāju radītājs un izaudzinātājs?

Lai nu tā būtu.

P.S. Sveiciens visiem, kam 23.februāris nekad, ne pie kādiem nosacījumiem, nevar būt un nebūs draugu un tuvinieku atceres dienas vai kaut kas vairāk par parastu kalendāra dienu!