Mīlas pavasaris.

Ir nu gan tie joki,

Satikās tie naktī,

Kā divi spoki.

Drupatas tie abi meklēja,

Badu kopā remdēja.

Neklausījās ko tiem citi teica,

Mīlas pavasarim pretim steidza.

Lai nu kā tur būtu,

Jāparāda savas mīlas jūtas.

Nedrīkst ticēt citu māņiem,

Ka mēs esam ar nepareiziem tarakāniem.

Atliek pašiem tikai visu gribēt,

Mīla acu priekšā sāks tad zibēt,

Sirds no laimes priekā vibrēt.