Atmiņas manas,

Atmiņas skaistās!

Ar katru nakti

Kā zvaigznes no debesīm

Pa vienai kāds saber Jūs maisā,

Aizsienot galu ar trejiem mezgliem,

Lai sirds smeldzīgā netiek tām klāt.

Varbūt kāds vēlas no ilgu sāpēm to

Vēlīgi pasargāt.

Atmiņas manas,

Atmiņas skaistās!

Ar katru sveci Jūs izplēnat gaisā.

Bet varbūt es pats

Viņas laimei pa kājām maisos?

Ja reiz tas tā,

Tad labāk, lai manas atmiņas maisā,

Lai labāk izplēn tās gaisā,

Bet viņas sirds lai patiesā laimē

Laistās.

Cerības mīļās,

Sniedziet viņai lūdzu to skūpstu,

Kas rūgtumu dzēš.