Dzirkstele.

Visu nakti nevarēju gulēt , sirds tāda nemierīga, jo tuvojas Ziemassvētki. Domāju par dāvanu, kuru vēlos šogad saņemt. Palasīju kādas citiem šeit ir problēmas. Piemēram Deavidam nav īstas skaidrības pēc kuras tikšanās reizes ir jābūt seksam. Sāku pārdomāt savus gājienus. Draudzene pierunāja nopirkt makšķeri un pamēģināt noķert kādu zivi, paēst taču arī šad tad vajagot zivis, lai būtu pie labas veselības un dzīvesprieka. Tā nu es arī mēģināju makšķerēt, un nomakšķerēju. Jūs taču saprotat ko es nomakšķerēju, visi te mēs esam makšķernieki, cits labāk, cits sliktāk pārzina tās lietas, bet makšķerē. Tad nu mans nomakšķerētais netika atlaists no āķa, bet gan pamazām vilkts uz manu pusi. Spirinājās un tirinājās, bet būdams paklausīgs sievietēm apsolījās, ka atbraukšot. Pienāca tā liktenīgā diena, kad manam noķertajam bija jāierodas. Bildi biju redzējusi, bet kas nu bilde, var jau atsūtīt tēvoča Sema bildi. Norunātā diena, stunda klāt, piebrauc un nāk uz mājas pusi. Kaimiņiene Anna ieraugot svešinieku, izskatīgu vīrieti, skatīdamies atpakaļ gandrīz iekrita grāvī. Tagad saprotu nu būs trakumi lieli, iedegās dzirkstelīte, ienākot viņam pa durvīm ar vēja plūsmu jau uguns liesma. Dzeram kafiju, man galvā tikai doma viena, būs vai nebūs rotaļas. Skatos viņam acīs, smaidu, bet viņš kārtīgs cilvēks pirmajā reizē par tādām lietām nedomā. Tad nu palaidu savu burvestību un viņš nemaz nesaprata, kā gultā ticis, kurā nemaz negribēja būt. Man sirds karsta, acis kvēlo, rokas pašas zina ko darīt un lieta darīta. Pēc tam jau izstāstīju viņam, lai jau neķer pie sirds viņš nav vainīgs. Es pati viņu aiznesu uz gultu tā, ka viņš nemaz nemanīja. Te nu varu Deavidam teikt, ka ir iespējams arī pirmajā reizē rotaļāties pa gultu. Vajag tikai vienu dzirksteli, kura uzšķiļ liesmu.