no sendienām

Īsti neatceros, laikam tā bija mana 18-tā jubileja nākšanai pasaulē.Tas jau nav dīvaini, jo arī pašu nākšanu tā īsti neatceros, kaut gan vajadzētu.Tā ir vienīgā reize mūžā, kad tik ļoti iecienītā vēlāk, sievietes mantība ir ap kaklu.Oj, atkal lienu citā tēmā..

Vārdu sakot, paredzētas svinības un paaicināju palīgos klasesbiedra māsu, kura neslikti šeptēja virtuvē.Bijām labi paziņas, jo ar viņas brāli paši jutāmies kā brāļi.Es viņu ģimenē biju biežs viesis dažādu iemeslu dēļ.

Tad nu gatavošanas procesa laikā iezvanās parastais telefons, un klasesbiedra māsas čoms lūdz, lai nodod klausuli viņai..

-Čau, ko dari?

-Rīvēju Agrim olas.

-..........?

Nebūs lieki piebilst, ka arī viņš bija pieaicināts svinētājos, jo arī bija klasesbiedrs man un no mūsu kompānijas.Atlīdzinājumam par olu rīvēšanu tapa uzdāvāta virtene ar prezervuāriem /kas tolaik maksāja divas, vai trīs kapeikas/ un stikla pīle.Sanitārā, slimnīcu aprīkojuma.

Pīle ļoti iederējās kā guļvāze uz milzīgā krāsainā TV ar dāvātajiem ziediem.