*Burbuļtante*

varētu būt makten labs, Tavs kārtējais, nākamais nickname Ohujiņā. :D

"Bērnībā taisījām no ziepēm un ūdens ziepju burbuļus. Priecājāmies, kuram lielāks, skaistāks un krāsaināks."(c.)

Nu forši - veļas ziepes un ūdeni ziepju traukā samaisījām, siena šķūnī vai kūtī atradām resnāko salmu, lai tā vienu galu ziepju traukā pamērcējot, bet otru salma galu mutē iebāžot un tajā no plaušām gaisu iepūšot, izpūstu smukus, dažāda lieluma, krāsainus ziepju burbuļus. Nu smuki tie burbuļi sanāca un par tiem priecājās ne tikai bērni, bet viņu papi, mammas, opji un omes arī- burbuļpūšanas priekos dalību ņēma visa ģimene, kaimiņu bērni un viņu ģimenes. (personīgā pieredze)

Kņopien, šitais burbulis ^ ir no sērijas:

"Manā bērnībā zāle bija zaļāka, debesis zilākas un jūra plašāka! ",

tikai Tu, bērnības atmiņās gremdējoties, piemirsi pieminēt par koka un kartona rotaļlietām - meitenes spēlējās ar papīra lellēm, bet puikas ar koka puļķiem rokās, iztēlodamies šaušanu, viens uz otru tēmēdami un viens otru ar tiem bakstīdami, ... spēlēja kariņus, ik katrs no viņiem gribēdams būt Vasīlijs Čapājevs vai Janeks no "Četri tankisti un suns". Nez` kāpēc Tu, burbuļpūšanu atcerējusies, esi aizmirsusi par bērnībā spēlētajām "Kaļim bam bam! " vai "Atklāj spiegu! ", kas kā komandu spēles bērniem pagalmā, padomijas gados pilnībā aizēnoja "Kas dārzā, kas dārzā, ...bitīt rožu dārziņā! "?

Padomijas gadu burbulis:

"Daudzu tautību bērni, tomēr sapnis par mieru mums viens! ",

kurā padomijas gadu PSRS tika audzināta (lasīt: iedresēta) pēc II Pasaules Kara dzimusī paaudze. Ja tā laika bērniem * miers* tika smadzenēs ieskalots visiem vienādi obligāti uztveramā, patriotiski mutiskajā stilā, pilnībā izslēdzot tā laika jaunajai paaudzei sevi uztvert kā individuālām personībām domāšanā, ..tad reāli taustāmi un reāli skatāmi jaunā paaudze *mieru* padomijas laiku skolās varēja izzināt * Civilās aizsardzības un militārās apmācības* stundās - izjaukt un atkal kopā salikt dažāda kalibra ieročus, rokās paturēt un sprādzienam sagatavot granātu, uzlikt sejas gāzmaskas, ieģērbties ķīmisko kodolieroču iznešu aizsargtērpos, kā arī prasmīgi varēja iemācīties nosoļot armijas ierindā.

-#-

"Tagad dzīvojam katrs savā burbulī, un stāstam cik kuram skaists, liels un krāsains."(c.)

Jā Kņopien, Piepim arī ir savs burbulis-

ģimene, tuvāki un tālāki radi, draugi, paziņas un darba biedri. Šajā burbulī ir mans darbs, manas domas, mani principi, mana Pasaules uztvere, manas mājas Skotijā un arī manas mājas Latvijā. Skaists, liels un daudzkrāsains ir mans burbulis, kurā es ar prieku dzīvoju un izjūtu lepnumu par to, ...šajā burbulī es jūtos stipra, droša, mīlēta un aizsargāta.

"Žēl tikai, ka tas ir tikai skaists burbulis par kuru tiek stāstīts. Īstenībā tas burbulis nav mūžīgs."(c.)

Zem šīs Saules nekas nav mūžīgs - uz šīs Zemes visam ir savs sākums un visam ir savs gals!

"Žēl"(c.)?

Kņopien, žēl ir tad, ja savā burbulī Tu nejūties kā cietoksnī...un žēl ir tad, ja Tu nejūti robežu, pie kuras stāstījumos par savu cietoksni, ir jāapstājas!

"Burbulis pārplīst vai aizlido, paliek tas kas paliek."(c.)

Kņopien, Tavi burbuļi (lsīt: nickname), Ohujiņā bezskaita uzsauktie, viens pēc otra ik reizi "pārplīst vai aizlido"(c.) ar publiski skaļu blīkšķi vai troksni un ik ar svaigu, sevis kārtēji uzsaukto burbuli, Tu ik reizi publiku pārliecini, ka ar Tevi ierasti žēlabaini "paliek tas kas paliek."(c.):

"Manā jaunībā zāle bija zaļāka, debesis zilākas, mākoņi baltāki un lakstīgalas treļļoja smeldzīgāk! "